Stāsti!

Atminos, ka brīdī, kad starp izdevniecības jaunumiem ieraudzīju Pepa Bruno grāmatu „Stāsti!” (Pētergailis, 2022, ilustrējis Andrea Antinori), nodomāju, ka tie, vārda tiešākajā nozīmē, ir vairāki stāsti bērniem. Taču tā nav, jo grāmata ir par stāstu stāstīšanu un to nozīmīgumu. Protams, arī tie galu galā ir stāsti, tikai citādāki – vienotāki. Skaidrs, ka stāstīt nudien vajag, jo „stāsts ir kā ceļš, pa kuru staigājam katrā tā stāstīšanas reizē.” Un kādam varbūt tieši tavs stāsts liek acīm iemirdzēties vai pasmaidīt, kaut diena nav izdevusies.

„Tūkstošiem gadu cilvēku iztēle ir augusi un attīstījusies, jo īpaši to ir veicinājuši mūsu stāsti un pasakas. [..] Ir pagājuši tikai 70 000 gadi, kopš mēs spējam runāt. Runāt ir brīnišķīgi!”

Autors vērš uzmanību arī mūsu iztēlei, rakstot: „Iztēle ir kā milzīgs spēļu laukums, kur iespējams viss.” Grāmata ir pilna ar šādām pērlēm. Arī par to, cik svarīgi ir stāstus uzklausīt, jo „labs stāstnieks ir kā dārgumu lāde.” Tā, piemēram, es savulaik uzklausīju savas omes dzīvesstāstu un tādējādi uzzināju lietas, ko pat mana mamma, omes meita, nezināja. Mūsos visos mīt kādi stāsti, ko ir vērts pastāstīt, pat tad, ja tev brīžiem šķiet, ka tava dzīve aizrit gluži vienveidīgi un neinteresanti.

„Sensenos laikos, kad vēl nebija izgudrots papīrs un zīmulis, un dators, un viedtālrunis, un fotoaparāts, un automašīnas, cilvēki runājās, atcerējās un iztēlojās daudz vairāk par mums.”

Grāmata ir ļoti koncentrēta un soli pa solim mazo (un arī lielo!) lasītāju ved pie stāstu veidošanas. Par stāsta uzbūvi un saturu, par stāsta kartes veidošanu un sava stāsta stāstīšanu. Galu galā, grāmatas pēdējās lapaspuses ir veltītas tam, lai pats vari iesaistīties – pierakstīt uzklausītu stāstu, uzzīmēt karti vai veikt saviļņojošu stāstu sarakstu. Netrūkst arī interesanto faktu lapaspuses.

„No atmiņas kā no dārgumu lādes paņemti jaunā situācijā, stāsti ir kā atdzīvojas, ir kā piedzimst no jauna.”

„Stāstnieki bieži jautā, par ko stāstīt. Atbilde – par jebko. Jebkas – jebkurš priekšmets, dzīva būtne, notikums, izjūta, doma – ir stāsta vērts.”