Nākamajā rītā pēc tam, kad no izdevniecības mājās biju pārvedis jauniegūto Aivara Neibarta grāmatu „Ņukucītis un Nē! Pasakas par Ņukucīti” (Pētergailis, 2022), es kopā ar meitu zem segas (slēpjoties no spožās rīta saules) to vairākkārt izšķirstīju, aplūkojot neticami skaistās Gitas Treices ilustrācijas. Divgadniece bija stāvā sajūsmā un katru mākslasdarbu aplūkoja vairākkārt, smalki izpētot vissmalkākās detaļas,… Turpināt lasīt
Jāteic, ka nepiedienīgi sen atpakaļ biju iesācis lasīt somu rakstnieces Anjas Portinas bērnu un jauniešu grāmatu „Radio Popovs” (Jāņa Rozes apgāds, 2022), bet tikai tagad, augusta izskaņā, piespiedu sevi to turpināt lasīt un izlasīt līdz galam. Vairs arī neatceros, kāpēc toreiz sanāca grāmatu nolikt malā, jo tā nudien bija aizraujoša un interesanta lasāmviela. Tikpat aizraujošas… Turpināt lasīt
Kādā sniegotā februāra dienā – atceros, brīžiem trakoti puteņoja –, mēs ar sievu braucām uz Rīgas mikrorajonu, kurā dzīvo grāmatas „Pēcjēzus vecuma sviests” (Mansards, 2019) autors Oskars Vizbulis. Tā kā kopš grāmatas iznākšanas brīža vēl nebija sanācis viņu nekur satikt, šoreiz bija tā reize. Es arī tiku pie autogrāfa, kaut braukšanas mērķis nebija vis autogrāfs,… Turpināt lasīt
Vasaras karstumā tiku patīkami iepriecināts, jo saņēmu paciņu ar trim grāmatām, no kurām viena bija tiešām negaidīts pārsteigums – latviešu valodā bija izdota vēl viena norvēģu autora Ērlinga Kages grāmata „Soli pa solim” (Latvijas Mediji, 2022. Tulkojusi Māra Valpētere). Tā kā tik ļoti sajūsminājos par viņa „Klusums trokšņa laikmetā” (Latvijas Mediji, 2018. Atkārtoti pārizdota 2022.… Turpināt lasīt
Reiz sen senos laikos, kad vēl strādāju grāmatnīcā, bija tāds laiks, kad par nedēļas piedāvājuma grāmatu bija izlikts stāstu krājums ar visai interesantu nosaukumu „Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs” (Jāņa Rozes apgāds, 2012). Tā kā šo grāmatu tikko biju izlasījis, zināju, ka tā pavisam noteikti nav kuram katram ieteicama literatūra. Bet gaumes jau ir… Turpināt lasīt
Grāmatas Ir Mani Labākie Draugi 