Cik skaista bija mana pēdējā aprīļa diena – viena vienīga lasīšana. Jau no pamošanās brīža es tikai lasīju, neko vairāk. Pat ēst negribējās. Un iesāku es to visu ar Gundegas Repšes „Ludovika zemes”, bet dienu pabeidzu ar visai sūdīgu erotisko grāmatu, kurā apkopota visdažādākā informācija par un ap seksu. Tomēr aprīlis nebija tikai vienu dienu,… Continue reading Grāmatu pasaulē. Aprīlis
Precīzi pirms gada, apkrāvies ar vairākām mantu kastēm, es pametu darbu grāmatnīcā. Līdz vakaram biju palicis viens ar savu kolēģi X, kamēr citi bija devušies prom, dienas gaitā atvadoties no manis, pasniedzot kopīgu dāvanu. Pēc pulksten desmitiem ar savu vienīgo līdzgaitnieci tovakar pametu grāmatnīcu, lai ārpusē iedzertu alu un lēnām soļotu prom no vietas, kurā… Continue reading Darbs grāmatnīcā
Gribot negribot man ar velosipēdu bija jāatgriežas galvaspilsētā, kaut gan todien laiks nebija īpaši patīkamāks par to, kāds tas bija abas iepriekšējās dienas, par pirmdienu nerunājot, jo līdz šim tā noteikti bija vissiltākā pavasara diena. Gluži vai neticami, ka pēc tāda karstuma ir iespējamas tik krasas temperatūras maiņas, pat sniegs. Tomēr, neko darīt, Latvijas klimats […]… Continue reading Prozas lasījumi
Marts kā mēnesis un tā beigas bija viena vienīga skriešana no vienas Latvijas vietas uz citu, tāpēc nokavēju laicīgu apraksta uzrakstīšanu par grāmatām, kuras martā tiku izlasījis. Sākumā pat likās, ka īsti nav jau par ko rakstīt, jo bez „Lieliskās sezonas” neko citu tā arī nebiju piebeidzis, kaut gan iesācis biju vairākas jaunas. Tomēr biju… Continue reading Grāmatu pasaulē. Marts
Man jau bija tāda savāda nojausma, ka kaut kas no grāmatas „Perfektā teikuma nāve” bija dzirdēts, jo 2016. gada 9. decembrī ar pamatīgu nokavēšanos ierados Baltijas autoru prozas vakarā Baltijas autoru prozas vakarā laikmetīgās mākslas centrā kim?, kur tulkotāja Maima Grīnberga lasīja fragmentu no šī darba. Un kas to būtu domājis, ka nepilnus četrus mēnešus… Continue reading Perfektā teikuma nāve
Pavasara radītās labsajūtas iespaidā savu dienu pavadīju ārpusē, jo šo vientulīgo, man dāvāto mirkli vēlējos izmantot pa savam. Laukos tādas lietas baudīt ir daudz tīkamāk nekā pilsētā. Taču to jau zina visi, kuri kaut kādā dzīves posmā ir sasnieguši noteiktu brieduma pakāpi. Kad atgriezos no šīs pastaigas ar grāmatu, Dens Dimiņš priecīgs bija atrakstījis, ka… Continue reading LaLiGaBa nominācijas
Pavisam nesen pamanīju, ka vairāki grāmatu blogeri, kuriem sekoju, ir atbildējuši uz dažiem jautājumiem saistītā ar problēmām, kuras it kā nomāc lasītājus(?). Cik nu es iesākumā skatījos uz šiem jautājumiem, nejutu pilnīgi nekādu vēlmi uz tiem atbildēt, jo patiesībā jau nemaz nebūtu jāmeklē problēmas tur, kur tās nav. Tomēr īsumā es tomēr varu uzrakstīt arī… Continue reading Problēmas?
