Godīgi atzīstos, ka par Rihardu Bargo uzzināju vien pērnā gada nogalē, kad apmeklēju kaut kādus prozas lasījumus Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā, kurā viņš uzstājās ar īsu fragmentu no savas tobrīd jau pabeigtās grāmatas, kurai drīzumā bija jāparādās tirdzniecībā. Bez viņa tur bija gan bijusī ministre, gan Nils Sakss un vel daži. Bargā lasītais mani… Continue reading Plikie rukši
Neesmu no tiem, kas ik nedēļu vai vismaz reizi mēnesī skrien uz teātri. Neesmu tāds teātra fans, lai ko tādu darītu. Bet šad un tad jau var aiziet, protams, ja izrāde ir man tīkama. Visbiežāk es tās izvēlos tieši pēc iespaidiem, kuri radušies izlasot kādu konkrētu grāmatu. Tieši tā – grāmatu. Nespētu aiziet uz izrādi,… Continue reading Grāmata teātrī
Īsi pirms savā īpašumā dabūju grāmatu „Tur aiz stacijas ir jūra”, es to biju ieraudzījis uz jaunuma galda grāmatnīcā X. Starp visām tur esošajām grāmatām tieši šī man iekrita acīs visvairāk. Tās vāka noformējums, protams, ļāva noprast, ka tā ir bērnu grāmata, bet ieskatīties tajā tomēr gribējās gan. Es gan tūlīt pēc tam to noliku… Continue reading Tur aiz stacijas
Vienreiz Gūtenmorgens atnāca otrreiz. Tas notika 3. maijā. Lai gan vairums tekstu no otrās grāmatas jau iepriekš bija publicēti periodikā, es to gaidīju ilgāk par citiem Gūtenmorgena sapratējiem, jo 2016. gada pavasarī Bērziņš man pastāstīja par šādas grāmatas esamību. Ideja pašam pirmajam gabalam esot uzplaiksnījusi jau 2005. gada 17. martā plkst. 23:57. Tā viņš stāsta… Continue reading Gūtenmorgens otrreiz
Maija mēnesi pavadīju Kr. Valdemāra ielā 17 a. No sākuma tur gāju, lai palīdzētu savam draugam Ārim uzcelt kafejnīcu/grāmatnīcu, pēc tam tajā sāku strādāt kā algots darbinieks. Lasīt sanāca pavisam maz, un ja sanāca, tad ne visu paguvu izlasīt. Bet to mazumiņu, ko tomēr paguvu izlasīt (ar visu to, ka maija sākumā no Vācijas uz… Continue reading Grāmatu pasaulē. Maijs
Laikā, kad daba radīja mākslu, arī es biju iegrimis mākslas pasaulē, lasot grāmatu „Stāsti par mākslas vēsturi”, lai gan māksla nav tā nodarbe, kas mani pārlieku aizrauj. Bet ne viss ir tik drūmās krāsās mālēts, jo nu jau laikapstākļi ir daudz vasarīgāki un ir pat cerība, ka sniegs vairs nesnigs. Par pašu mākslu runājot, protams,… Continue reading Stāsti par mākslu
Cik skaista bija mana pēdējā aprīļa diena – viena vienīga lasīšana. Jau no pamošanās brīža es tikai lasīju, neko vairāk. Pat ēst negribējās. Un iesāku es to visu ar Gundegas Repšes „Ludovika zemes”, bet dienu pabeidzu ar visai sūdīgu erotisko grāmatu, kurā apkopota visdažādākā informācija par un ap seksu. Tomēr aprīlis nebija tikai vienu dienu,… Continue reading Grāmatu pasaulē. Aprīlis
