Kolīdz Kaspara Zaviļeiska grāmata “Pilnīgs Šahs” (Zvaigzne ABC, 2020) no “drīzumā” sadaļas pārlēca uz “jaunumu” sadaļu, rakstīju Egitai, sakot, ka tā nu reiz ir viena tāda grāmata, kuru labprāt izrautu cauri vienā piegājienā. Man tika teikts, ka grāmata pamazām ceļojot uz grāmatnīcām visā Latvijā. Bet biju ļoti nepacietīgs un prasīju, vai “šahs” uz Valmieru vēl… Turpināt lasīt
Es tiešām neatceros, kurš bija tas cilvēks, kurš pirms kādiem desmit gadiem, izlasījis vienu no maniem pirmajiem rakstiem (stāstiem), ieteica palasīt Čārlzu Bukovski, jo es rakstot ļoti līdzīgi viņam. Protams, nodomāju, ka pamēģināšu, neskatoties uz to, ka latviski bija izdotas vien divas šī autora grāmatas – „Holivuda” un „Sievietes”. Tolaik neko daudz lasījis vēl nebiju,… Turpināt lasīt
Ar neviltotu prieku (īsi pirms garajām brīvdienām) piekritu izlasīt tobrīd vēl neizdoto latviešu leģionāra Normunda Treimaņa atmiņu grāmatu „Aukstums. Tumsa. Bads” (Latvijas Mediji, 2020). Grāmata klajā nāca uzreiz pēc Līgo svētkiem, kad tā vien gribējās turēties pa gabalu no ēdiena, ha. Līdzīgi kā grāmatā, kur kādā epizodē autors nespēj nopriecāties, kad viņam lēģerī bija pazudusi… Turpināt lasīt
Nezināmu iemeslu dēļ grāmatu „Normāli cilvēki” (Zvaigzne ABC, 2020) gaidīju ar neviltoti lielu interesi. Laikam jau romāna nosaukums un vāks manu uzmanību piesaistīja visvairāk (un arī izcilās tulkotājas Silvijas Brices vārds). Par pašu autori Salliju Rūniju un visu, kas ap šo grāmatu saistās, neko dzirdējis es nebiju. Iespējams tāpēc, ka grāmata īpaši populāra ir tieši… Turpināt lasīt
Pie apvāršņa ik pa laikam parādās kāda interesanta grāmata, kura ne gluži atbilst tiem standartiem, kādus esmu pieradis lasīt. Bet tā pievelk ar savu ārieni un iespējamo saturu, ka nespēju atturēties. Šoreiz runa ir par Stīvena Hokinga jaunāko Jāņa Rozes apgādā iznākušo grāmatu „Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem” (2020) Un tā nebūt nav grāmata, kas… Turpināt lasīt
