Ritēja pēdējās dienas uz kalna un straujiem soļiem tuvojās ziemas sezonas beigas. Ik pa laikam gaisā virmoja pavasaris. Es, protams, turpināju darbā lasīt un klausīties grāmatas. Un tad klajā nāca sabiedrībā plaši apspriestais Keitas Elizabetes Raselas debijas romāns „Mana tumšā Vanesa” (Helios, 2021), par kuru neskaitāmu bestselleru autors Stīvens Kings teicis šādi: „Stāsts, ko grūti… Turpināt lasīt
(Cilvēkiem ar pārlieku jūtīgiem nerviem šī atsauksme nav ieteicama! Arī ar grāmatu, visticamāk, neklāsies viegli!) Lai arī neesmu pazīstams ar citiem latviski izdotajiem Nobela prēmijas laureātes (2015) Svetlanas Aleksijevičas darbiem, grāmata „Pēdējie liecinieki: Bērni Otrajā pasaules karā” (Latvijas Medijs, 2021) mani uzrunāja vēl pirms paguvu to iepazīt. (No krievu valodas tulkojusi Lāse Vilka.) Kā reiz,… Turpināt lasīt
Itāļu rakstnieks, žurnālists un arhitekts Sandro Veronēzi latviešu lasītājam nebūt nav svešs. Bez autora jaunākā darba „Kolibri” (Jāņa Rozes apgāds, 2021), latviešu valodā iznākuši vēl trīs Veronēzi romāni. Visus šos romānus – nešaubos, ka ar mīlestību, jo Veronēzi ir tulkotājas visvisvis… – no itāļu valodas tulkojusi lieliskā Dace Meiere. Viņa arī bija tā, kura man… Turpināt lasīt
Man patīk grāmatas ar labiem nosaukumiem. Kad Zvaigznes „drīzumā” sadaļā pamanīju Pēra Petersona (atzīstos, no šī autora iepriekš neko lasījis neesmu) grāmatu „Vīrieši manā situācijā” (Zvaigzne ABC, 2021), jutu tādu kā vilkmi pēc tās. (No norvēģu valodas to tulkojusi Dace Deniņa.) Tā kā bija iespēja gūt nelielu ieskatu šajā romānā, to izlasījis, sapratu, ka grāmatu… Turpināt lasīt
Tiklīdz Latvijas grāmatnīcās uz jaunumu galdiem nonāk kāda ilustratīva grāmata pieaugušajiem (un ne tikai), kurā ir ļoti maz teksta, esmu pamanījis, ka tās vienmēr ir vācu autoru radītas. Arī šoreiz man jārunā par grāmatu, kurā teksta ir krietni mazāk, nekā tas ir grāmatas aprakstā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šo grāmatu nevar izbaudīt. Un kā… Turpināt lasīt
