Kad soctīklos pirmoreiz ieraudzīju Mansarda tobrīd vēl tikko izdoto grāmatu „Jātiek vaļā no Edija”, nodomāju, ka tas ir kāds no apgāda detektīviem, no kuriem, jāatzīst, nevienu vēl neesmu lasījis. Taču augusta vidū pavisam nejauši sanāca pasēdēt Alberta ielā kopā ar apgāda personālu un tulkotājiem, kuru starpā bija arī grāmatas „Jātiek vaļā no Edija” tulkotāja Nairi… Continue reading Jātiek vaļā no Edija
Kaut kā ļoti slinki es tiku rakstījis par grāmatām – neskaitot tās, kuras man deva draudzīgie apgādi –, kuras lasīju laika posmā, kad Latvijā bija vissiltākais gadalaiks. Un tagad, kad šis siltums jau sen ir aizmirsts un vasarā iegūtais iedegums ir izzudis, es izdomāju, ka der uzrakstīt arī par tām grāmatām kādu teikumu. Kā reiz,… Continue reading Īsumā par visu. Ceturtā daļa
Teikšu kā ir – grāmatu „Astoņi kalni” gaidīju jau kopš dienas, kad tās tulkotājs Dens Dimiņš kādā sarunā par to ieminējās. Vēlāk tiku vaicājis Egitai, kad tā iznāks, bet īstas skaidrības toreiz vēl nebija. Tā nu atlika vien gaidīt, un vasaras viskarstākajās dienās tā tika izdota un ar savu skaisto vāka noformējumu uzreiz apbūra. Tas… Continue reading Astoņi kalni
*** Vakar ar sievu izmetām mazu līkumu ar velosipēdiem, lai uzkāptu mājām vistuvāk esošajā kalnā. Tas bija nepilnus 800 metrus virs jūras līmeņa – tāds mazs pauguriņš, ja ņem vērā, ka visapkārt ir virsotnes, kas krietni pārsniedz pusotru tūksti un vairāk metru. Tie ir Alpi, kas atrodas tepat aiz stūra. Un arī līdz tiem mēs […]
izmantojot Meklējot kalnus (+ foto) — fakingsons raksta
Pirmām kārtām jāatzīst, ka rakstīt par grāmatu, kura, laikam ejot, izpelnījusies tik daudz lielisku atsauksmju, ir pagrūti un teju neiespējami. Par to pateikts jau tik daudz, ka savas paša domas jau sen var būt aizmaldījušās starp kāda uzrakstītajām, un savs viedoklis neviļus sajaucies ar cita iepriekš izteikto. Un tāpēc kārtīgi jāpadomā, ko vēl lai uzraksta,… Continue reading Stikla bērns
Dažas dienas pirms uz visai nenoteiktu laiku aizbraucu ceļojumā ar velosipēdu, no izdevniecības Latvijas Mediji saņēmu tikko izdoto grāmatu „Mana ikdienas harmonija”, kurā, kā vēsta informācija uz aizmugurējā vāka, tiek piedāvāti 100 soļi līdzsvara jeb harmonijas sasniegšanai, ar piebildi atklāt miera vērtību. Tā kā šī tēma man ir tuva, ļāvos sevi pierunāt šo mazo, kabatas… Continue reading Mana ikdienas harmonija
Šis būs tāds īss un paviršs, steigā rakstīts apskats par Patrika Ouržednīka savdabīgo romānu „Lieta ir slēgta.” Izlasīju to jau sen, šķiet, ārā vēl bija sniegs. Vismaz man tā likās. Un tieši tāpēc, uzrakstījis iepriekšējo teikumu, sapratu, ka ir jāpalūkojas goodread, lai zinātu, cik tad sen es šo grāmatu lasīju. Un jā, nudien, tas bija… Continue reading Lieta ir slēgta
