Dienā, kad Ingas Gailes jaunākajai grāmatai (jau trešajai 2018. gadā) bija atvēršanas svētki – jāatzīst, ka no redzētā un dzirdētā tie bija visai netradicionāli! –, man ar Literārās akadēmijas kolēģiem bija pasēdēšana Rīgas centrālajā bibliotēkā. Tobrīd gan manā īpašumā vēl nebija šī tikko iznākusī grāmata, jo pēdējā laikā es stāstus vien biju lasījis un par vēl… Continue reading Piena ceļi. Inga Gaile
Kad feisbukā ieraudzīju izteiksmīgo bildi ar lielo, vērojošo aci uz vāka un Janas Egles vārdu virs tās, es nezināju, kur likties ar sajūsmu, kas mani tobrīd pārņēma. Janai Eglei pavisam drīz bija jāiznāk stāstu krājumam ar nosaukumu „Svešie jeb miļeņkij ti moi”. Kad ar „Latvijas Mediju” starpniecību pie tā tiku, es grāmatu uzreiz nespēju iesākt… Continue reading Svešie jeb miļeņkij ti moi
Aiz manas muguras bija Alpu kalnu sākums Vācijas dienvidos un vasaras izskaņā izlasītā, arīdzan apgādā Zvaigzne ABC izdotā grāmata „Astoņi kalni”. Taču, rudenim sākoties, vajadzēja izdomāt, kas tad būs mana nākamā no apgāda paņemtā lasāmviela. Un, ieraudzījis Daces Vīgantes otrā stāstu krājuma „Tad redzēs” vāku, ilgi nebija jādomā, ko vēlētos palasīt. Ar autores pirmo krājumu… Continue reading Tad redzēs. Dace Vīgante
Kad soctīklos pirmoreiz ieraudzīju Mansarda tobrīd vēl tikko izdoto grāmatu „Jātiek vaļā no Edija”, nodomāju, ka tas ir kāds no apgāda detektīviem, no kuriem, jāatzīst, nevienu vēl neesmu lasījis. Taču augusta vidū pavisam nejauši sanāca pasēdēt Alberta ielā kopā ar apgāda personālu un tulkotājiem, kuru starpā bija arī grāmatas „Jātiek vaļā no Edija” tulkotāja Nairi… Continue reading Jātiek vaļā no Edija
Kaut kā ļoti slinki es tiku rakstījis par grāmatām – neskaitot tās, kuras man deva draudzīgie apgādi –, kuras lasīju laika posmā, kad Latvijā bija vissiltākais gadalaiks. Un tagad, kad šis siltums jau sen ir aizmirsts un vasarā iegūtais iedegums ir izzudis, es izdomāju, ka der uzrakstīt arī par tām grāmatām kādu teikumu. Kā reiz,… Continue reading Īsumā par visu. Ceturtā daļa
Teikšu kā ir – grāmatu „Astoņi kalni” gaidīju jau kopš dienas, kad tās tulkotājs Dens Dimiņš kādā sarunā par to ieminējās. Vēlāk tiku vaicājis Egitai, kad tā iznāks, bet īstas skaidrības toreiz vēl nebija. Tā nu atlika vien gaidīt, un vasaras viskarstākajās dienās tā tika izdota un ar savu skaisto vāka noformējumu uzreiz apbūra. Tas… Continue reading Astoņi kalni
*** Vakar ar sievu izmetām mazu līkumu ar velosipēdiem, lai uzkāptu mājām vistuvāk esošajā kalnā. Tas bija nepilnus 800 metrus virs jūras līmeņa – tāds mazs pauguriņš, ja ņem vērā, ka visapkārt ir virsotnes, kas krietni pārsniedz pusotru tūksti un vairāk metru. Tie ir Alpi, kas atrodas tepat aiz stūra. Un arī līdz tiem mēs […]
izmantojot Meklējot kalnus (+ foto) — fakingsons raksta
