Neatminos, kurā brīdī pirmo reizi sakāroju izlasīt līdz tam man pilnīgi svešo autori Fransuāzu Sagānu, bet grāmatas nosaukums („Esiet sveicinātas, skumjas”) mani vilināja tik ļoti, ka, reiz to izlasījis, uzreiz kļuvu par kaislīgu autores daiļrades cienītāju. Īsā laikā uzmeklēju visas kādreiz izdotās Sagānas grāmatas un savu kolekciju papildināju arī ar vienu vāciski izdotu eksemplāru (kaut… Turpināt lasīt
Lai arī Oušena Vonga debija prozā tikusi vairākkārtēji apbalvota un daudzu ārvalstu izdevumu skatījumā romāns bijis labākais 2019. gada darbs, es par „Uz zemes īsu brīdi brīnišķi” (Jāņa Rozes apgāds, 2021) uzzināju vien brīdī, kad izdevniecība par to informēja savus lasītājus. Arī Latvijā darbs nav kritis aizmirstībā, jo tika nominēts LaLiGaBai kā pērnā gada labākais… Turpināt lasīt
Grāmata „Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana” (Jāņa Rozes apgāds, 2022), ko no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, man uz visiem laikiem saistīsies tikai ar siltām un īpašām atmiņām, jo no apgāda to saņēmu dienā, kad pasaulē nāca mana otrā meita Elizabete (rau, kāda sakritība, jo arī viņa īsajā versijā varētu būt Bete, un viņai… Turpināt lasīt
Ikreiz, kad lasu kaut ko par deportāciju, man sažņaudzas sirds. Pat tad, ja stāstītājs lielākoties ir bijis pārlieku pozitīvi domājošs cilvēks un, neskatoties uz savu sūro likteņa pavērsienu, neko skarbu tā arī nepasaka. Pirms nedēļas es beidzot piebeidzu lasīt grāmatu „Mēs tiksimies mūžībā” (Latvijas mediji, 2021), kas veltīta 1941. gada 14. jūnija deportācijas piemiņai. To… Turpināt lasīt
Šķiet, esmu jau aizmirsis, kā iesākt gluži parastus rakstus par kaut ko ikdienišķu, kaut ko nebūt. Bet gan es tikšu galā. Tā, piemēram, jau pirms kāda laika es gribēju uzrakstīt par LaLiGaBa grāmatām, kuras iesākumā lasīju visai cītīgi (pat ņēmu no bibliotēkas to, kas man pašam mājās nebija), bet pēcāk mana aktivitāte visai strauji noplaka… Turpināt lasīt
Grāmatas Ir Mani Labākie Draugi 