Mana jaukā sieva Anna noteikti būtu bezgala priecīga, ja es būtu uzrakstījis grāmatu ar nosaukumu „Annas stāsti”. Taču viņa diez vai īpaši sajūsminātos, ja tās saturs būtu tieši tāds, kāds tas ir Arvja Kolmaņa grāmatā „Annas stāsti” (Latvijas Mediji, 2020). Dažus no šiem stāstiem mēs reiz jau tikām noklausījušies kādos lasījumos pirms gada vai diviem,… Turpināt lasīt
Man labpatiktu domāt, ka itin nevienam – arī tiem, kuri lasa pavisam maz! – pieredzējušās tulkotājas Silvijas Brices vārds nebūt nav svešs. Tas (un arī viņas pseidonīmi Fēlikss Švarcs, Helēna Kalniņa u.c.) stāv rakstīts lērums grāmatās, no kurām daudzas ir tiešam izcili literatūras darbi, kas priecējuši cilvēkus no laika gala un noteikti priecēs vēl ilgi… Turpināt lasīt
Nebūšu oriģināls un jau atkal pasūdzēšos par to, kā aizskrien laiks. Liekas, nemaz netiku izlasījis novembra Konteksta numuru, kad pastniece man atnesa decembri. To, starp citu, vienmēr gaidu ar daudz lielāku prieku, jo tas ir Prozas lasījumu numurs, kurā parasti izlasāmi pāris darbi, kurus var dzirdēt festivālā. Šogad, kā zināms, Prozas lasījumi notika attālināti, kas… Turpināt lasīt
Neticēsiet, cik ļoti sajūsmināts biju, kad manās rokās nonāca britu rakstnieces Katrīnas Randelas grāmata „Čells, Sofija un Parīzes jumti” (Jāņa Rozes apgāds, 2020). Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Ar pirmajām šī romāna lapaspusēm mani jau laikus iepriecināja dzejniece Inga Pizāne, kura bija tik jauka un atsūtīja man dažus fotouzņēmumus, lai spētu saprast, ko… Turpināt lasīt
Klāt ir atkal tas laiks, kad gribas īsumā uzrakstīt par savām labākajām 2020. gadā izlasītajām grāmatām. Kopskaitā to ir bijis nedaudz mazāk kā pērn, bet savas 150 es tomēr paguvu izlasīt, kaut kopumā gads, manuprāt, bija ļoti slinks. Iesākās tas gana lieliski, jo pirmajos divos mēnešos biju izlasījis teju 50 grāmatas (daudz no tām bija… Turpināt lasīt
