Aptuveni pirms desmit gadiem es bijušās draudzenes māsas datorā caur kaut kādu programmu centos pārtulkot Beigbedera stāstu krājumu, kurš tolaik bija vienīgais, kuru no viņa repertuāra nebiju lasījis, un tikai tāpēc, ka grāmata bija iznākusi tikai valodās, kuras nepārvaldu. Ekstazī stāstus (Nouvelles sous ecstasy) dabūju digitālā versijā un tās tekstu (no krievu valodas), rindkopu pēc… Continue reading Ekstazī stāsti. Beigbeders
Nav ne jausmas, kur palika jūlijs, bet vēl jūnijā man sanāca tā, ka jau nākamajā dienā aiz tās, kurā no Laines dabūju viņas ceļojuma grāmatu „Ar stopiem apkārt pasaulei”, es aizrakstīju Mansarda Jānim (dienu pēc grāmatas atvēršanas svētkiem, uz kuriem diemžēl netiku), sakot, ka vēlētos tikt pie Harija Vagranta grāmatas “Ielu muzikanta dienasgrāmata” Viņš, kā… Continue reading Ielu muzikanta dienasgrāmata
Izrāvos no darba uz dažām minūtēm, lai saulainajā 15. jūnija pievakarē aizmītu līdz Kr. Barona ielai, kur tajās dienās no jauna vērās vaļā grāmatnīca „Jānis Roze”. Apskatījis veikala iekārtojumu, uz jaunuma galda pamanīju grāmatu, uz kuras vāka bija viens smaidīgs latviešu pāris. Atceros, kaut kad kaut kur biju lasījis šo ceļotāju ierakstus, bet ne tik… Continue reading Ar stopiem apkārt pasaulei
Godīgi atzīstos, ka par Rihardu Bargo uzzināju vien pērnā gada nogalē, kad apmeklēju kaut kādus prozas lasījumus Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā, kurā viņš uzstājās ar īsu fragmentu no savas tobrīd jau pabeigtās grāmatas, kurai drīzumā bija jāparādās tirdzniecībā. Bez viņa tur bija gan bijusī ministre, gan Nils Sakss un vel daži. Bargā lasītais mani… Continue reading Plikie rukši
Neesmu no tiem, kas ik nedēļu vai vismaz reizi mēnesī skrien uz teātri. Neesmu tāds teātra fans, lai ko tādu darītu. Bet šad un tad jau var aiziet, protams, ja izrāde ir man tīkama. Visbiežāk es tās izvēlos tieši pēc iespaidiem, kuri radušies izlasot kādu konkrētu grāmatu. Tieši tā – grāmatu. Nespētu aiziet uz izrādi,… Continue reading Grāmata teātrī
Īsi pirms savā īpašumā dabūju grāmatu „Tur aiz stacijas ir jūra”, es to biju ieraudzījis uz jaunuma galda grāmatnīcā X. Starp visām tur esošajām grāmatām tieši šī man iekrita acīs visvairāk. Tās vāka noformējums, protams, ļāva noprast, ka tā ir bērnu grāmata, bet ieskatīties tajā tomēr gribējās gan. Es gan tūlīt pēc tam to noliku… Continue reading Tur aiz stacijas
Vienreiz Gūtenmorgens atnāca otrreiz. Tas notika 3. maijā. Lai gan vairums tekstu no otrās grāmatas jau iepriekš bija publicēti periodikā, es to gaidīju ilgāk par citiem Gūtenmorgena sapratējiem, jo 2016. gada pavasarī Bērziņš man pastāstīja par šādas grāmatas esamību. Ideja pašam pirmajam gabalam esot uzplaiksnījusi jau 2005. gada 17. martā plkst. 23:57. Tā viņš stāsta… Continue reading Gūtenmorgens otrreiz
