Es gan jau nedēļu vairs neesmu rīdzinieks, taču šodien taisos turp doties, tāpēc gribētu rīt apmeklēt arī šo pasākumu – Lielo grāmatu izpārdošanu. Man gan šādas izpārdošanas parasti rada tikai galvassāpes (redzot grāmatas par tik zemām cenām, kamēr es tās esmu pircis par daudz augstākām). Bet lielākoties visas gribētās grāmatas jau atrodas manā grāmatplauktā, protams,… Continue reading Latvijas Mediju grāmatas
Cik zinu, no manas dzimtas neviens nav ticis izsūtīts uz Sibīriju, lai gan opaps ir pabijis kaut kādā darba nometnē, no kuras veiksmīgi aizbēga. Tomēr šāds pieredzes trūkums nekādā mērā nav atstājis mani vienaldzīgu pret to ļaunumu, ko PSRS nodarīja latviešu (un ne tikai) tautai. Un cik par to visu jau nav lasīts… To savā… Continue reading Mājās pārnāca basa
Pirms kāda laika man atsūtīja šādu informāciju, tāpēc nodomāju – ja nu kāds ir palaidis garām, ja nu kādam lasītājam noder… 6. jūnijā apgāds “Kontinents” rīko lielo vasaras izpārdošanu: visas grāmatas varēs iegādāties no 1 EUR līdz 8 EUR.
Man teica: „Gatavojam vienu ātro bestselleru.” Grāmata būšot par „dauzonīgajiem 90-tajiem.” Teicu, ka ņemšu, ka mani tas interesē. „Parapops jeb rozā brilles Siguldā” gan neiznāca brīdī, kad devos uz laukiem, kur biju plānojis ar to aizrauties, bet tā mani gaidīja, kad no turienes atgriezos. Grāmata tiešām maza un piemīlīga. Dizains tāds pavisam interesants un… Continue reading Parapops jeb rozā brilles Siguldā
Vienmēr ar neviltotu prieku gaidu jaunākās Apgāda Mansards grāmatas, labi zinot, ka agri vai vēlu teju visas tās atradīs vietu manā grāmatplauktā, kurā jau tagad ir ap pusotru simtu apgāda grāmatas. Man gan gribētos pirms tam tās visas pagūt izlasīt, bet līdz tam vēl kāds laiciņš paies. Tomēr ir arī tādas grāmatas, kuras izlasu uzreiz,… Continue reading Vidusšķiras problēmas
22. martā tulkotāja Dace Meiere nopublicēja ierakstu, kurā tika vēstīts, ka Jāņa Rozes apgāds nule izdevis viņas tulkotu Andželas Nanetī grāmatu „Mans vectēvs bija ķiršu koks.” Uzreiz ņēmos uzrakstīt Dacei, lai apvaicātos, vai grāmata būs gana laba arī man, kurš no bērna statusa jau sen kā izaudzis. Viņa tūlīt arī atbildēja, sakot, ka grāmata ir… Continue reading Mans vectēvs bija ķiršu koks
Dienā, kad pie manis kafejnīcā ienāca Inga Gaile, atcerējos, ka jau sen esmu izlasījis viņas otro romānu „Neredzamie”. Taču uzrakstījis par to vēl nebiju, jo aprīlis no mana kalendāra kaut kur bija pazudis. Tā nu ņēmos viņu apkalpot (kafiju viņa paņēma līdzi, taču drīz pēc tam ar kompāniju atgriezās), lai pēc tam ķertos klāt grāmatas… Continue reading Neredzamie. Inga Gaile
