Kādā sniegotā februāra dienā – atceros, brīžiem trakoti puteņoja –, mēs ar sievu braucām uz Rīgas mikrorajonu, kurā dzīvo grāmatas „Pēcjēzus vecuma sviests” (Mansards, 2019) autors Oskars Vizbulis. Tā kā kopš grāmatas iznākšanas brīža vēl nebija sanācis viņu nekur satikt, šoreiz bija tā reize. Es arī tiku pie autogrāfa, kaut braukšanas mērķis nebija vis autogrāfs,… Turpināt lasīt
Jaunais gads jau paspējis labi ieskrieties, taču esmu apsēdies, lai atskatītos uz pērnajā gadā izlasīto. Grāmatu ir bijis gana daudz un gana dažādas ir bijušas manas sajūtas par katru no tām. Izlasīt noteikti būtu varējis krietni vairāk, ja vien vasarā nebūtu iestājies kaut kāds nelasīšanas periods, kas savus nagos mani turēja arī rudens ieskaņā, kad… Turpināt lasīt
Sākšu ar to, ka sen atpakaļ biju uzrakstījis stāstu par to, kā devos uz tā saucamo „masāžas salonu” pērkamas mīlas meklējumos. Patiesībā gan turp gāja kāds mans draugs, taču stāstu par viņa gaitām uzrakstīju es. Viņam tā bija gana regulāri iestaigāta taciņa, tāpēc vienā jaukā pēcpusdienā, pie glāzes alus, viņš man par to visu sīki… Turpināt lasīt
Pašsaprotami šķiet lasīt tulkotu autoru, kuru pirms tam esi lasījis ar lielu baudu. Atminoties somu rakstnieka Tommi Kinnunena meistarīgu radīto romānu „Četru ceļu krustojums”, kas klajā nāca 2019. gadā, ar lielu interesi sagaidīju arī autora jaunāko veikumu „Stikla upe” (Zvaigzne ABC, 2021). No somu valodas, protams, tulkojusi pati Maima Grīnberga. Kolīdz grāmatu ieguvu savā īpašumā… Turpināt lasīt
Laikā, kad internets ir teju svarīgāks par gaisu, ko elpojam, vācu rakstnieks, mūziķis un satīriķis Marks Uve Klings, kurš pie latviešu lasītājiem ieradies pirmo reizi (manas bijušās kursabiedrenes Signes Viškas tulkojumā), radījis grāmatu par problēmām (vai gluži pretēji – priekiem!), kas saistītas ar dzīvi, kurā pēkšņi pazūd internets. To netīšām izdarījusi ome. Un nav tā,… Turpināt lasīt
Grāmatas Ir Mani Labākie Draugi 