Sandra Ratniece mani patīkami pārsteidza ar savu dzejas kopu 2019. gada jūlija “Konteksta” numurā. Toreiz uzrakstīju viņai un apsveicu, jo nezināju, ka Sandra raksta arī dzeju. Viņa to esot darījusi vienmēr, tikai publicēties nekad nav bijis būtiski. Jau toreiz izteicos par mazuma piegaršu un vēlmi pēc pilnvērtīga krājuma. Sandra apstiprināja, ka krājums būšot, tikai nebiju… Turpināt lasīt
Kamēr teju visu valstu atbildīgie katrs savā veidā gudro aizvien jaunus veidus, kā ierobežot vīrusa izplatību, marta izskaņā klajā nāca itāļu rakstnieka Paolo Džordāno mazizmēra grāmatiņa „Sērgas laikā” (Jāņa Rozes apgāds, 2020). Itālijā šo grāmatu tā arī nepaguva iespiest, jo ārkārtas stāvokļa dēļ tika aizklapētas visas drukātavas. Sākotnēji biju nedaudz skeptisks šīs mazās (48. lpp.)… Turpināt lasīt
Mans vieglais skats uz dzīvi ļāva Katri Lipsones grāmatu „Saldējuma pārdevējs” (Jāņa Rozes apgāds, 2020) iemīlēt jau vāka dizaina dēļ vien. Kā arī tāpēc, ka to no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga (ak, Maima!). Man laikam pietika ar šiem diviem faktoriem un to, ka Ziņnesī izlasīju, ka grāmata lasītāju ieved filmas sižetā. Tāpēc nevarēju vien… Turpināt lasīt
Pēdējā februāra dienā diemžēl neaizgāju uz Latvijas Grāmatu izstādi (biju dienu pirms un dienu pēc tam), kur bija iespēja klātienē sastapt igauņu autori Rēli Reinausu (un izcilo grāmatas tulkotāju Maimu Grīnbergu), kuras darbu „Marks, maģija un vilkate Vilma” (Jāņa Rozes apgāds, 2020) biju dabūjis vien dažas dienas pirms tam. Atceros, ar kādu sajūsmu uzlūkoju pirmās… Turpināt lasīt
Atceros, ka tobrīd vēl centos līdz galam izmocīt cita itāļu autora (ne mazāk slavena un pieprasīta) darbu – Alesandro Bariko romānu „Jaunā Līgava” –, kad grāmatnīcās parādījās grāmata ar vienu no visskaistākajiem pēdējā laikā redzētajiem vākiem. Protams, zināju, ka kaut kad pavisam drīz tai grāmatai bija jāiznāk, par to ne reizi vien uz savas facebook… Turpināt lasīt
Brīdī, kad devos prom no Māra Bērziņa jaunākās grāmatas „Aizliegtais pianīns” atvēršanas svētkiem, saņēmu ziņu, ka rītdien varu iet pēc jaunākās Ingas Pizānes grāmatas „Siena, ko nosiltināt” (Jāņa Rozes apgāds, 2019), kuru esmu gaidījis jau no brīža, kad Inga par to stāstīja. Tā nu sanāca, ka nebija nemaz jāgaida rītdiena, jo pie grāmatas tiku jau… Turpināt lasīt
Laikā, kad manās rokās nonāca tobrīd vēl pavisam svaigi klajā nākusī Saša Stanišiča grāmata „Kā zaldāts labo gramofonu” (Jāņa Rozes apgāds, 2019), es nenojautu, ka šīs pašas grāmatas oriģinālā (vācu) versija jau sen kā atrodama manā neskaitāmo grāmatu klāstā. Atceros, ka reiz to biju dabūjis kādā maiņas punktā un par savu jaunieguvumu ļoti nopriecājos, jo,… Turpināt lasīt
