Laikā, kad manās rokās nonāca tobrīd vēl pavisam svaigi klajā nākusī Saša Stanišiča grāmata „Kā zaldāts labo gramofonu” (Jāņa Rozes apgāds), es nenojautu, ka šīs pašas grāmatas oriģinālā (vācu) versija jau sen kā atrodama manā neskaitāmo grāmatu klāstā. Atceros, ka reiz to biju dabūjis kādā maiņas punktā un par savu jaunieguvumu ļoti nopriecājos, jo, jāsaka,… Turpināt lasīt
Pirms nepilnām divām nedēļām devos uz galvaspilsētu, kur tovakar, 17. septembrī, bija paredzēta Rvīna Vardes grāmatas „Kas te notiek” atvēršanas svētki. Tā bija viena tāda lieta, ko garām laist negribējās, lai vai kas. Tanī pat dienā, kādas divas stundas pirms pasākuma, tiku pie apgāda dāvātā grāmatas eksemplāra, ko tūlīt pat iesāku lasīt. Dikti daudz gan… Turpināt lasīt
Ar somu rakstnieces Rītas Jalonenas romānu „Skaidrums” es pirmo reizi sastapos pavisam ierastā veidā, proti, aizejot uz Jāņa Rozes grāmatnīcu. Jāsaka gan, ka no pirmā acu uzmetienu šī grāmata mani īpaši nepiesaistīja, tomēr es labi zināju, ka gribēšu to izlasīt, ka ir jau sarunāts, ka to ņemšu (un ne tikai tāpēc, ka to tulkojusi pati… Turpināt lasīt
Šķiet, vēl nebiju ticis galā ar iepriekšējo ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana grāmatu “Džezs pār Donbasu”, kad apjautu, ka šāda veida grāmatas varētu lasīt vēl un vēl. Un ne tikai varētu, bet gribu lasīt. Es pat sāku pētīt autora vācu valodā jau iztulkotās grāmatas, bet līdz reālai to iegādei vēl nebiju nonācis. Taču kādā jaukā dienā… Turpināt lasīt
Kad interneta plašumos pamanīju Andra Ogriņa jaunāko dzejoļu krājumu, nodomāju: “Ko? Jau atkal?” (“[..]es jums neturu līdzi sasodītie laikrāži…”) Bet ne jau slikti domājot, lai gan ir gadījies par dzejnieku rakstīt arī sliktu, kā rezultātā Ogriņš savulaik man pārmeta faktu, ka es viņu nemīlot. Bet nu jau sen kā situācija ir mainījusies uz labo pusi,… Turpināt lasīt
Biju darbā, kad februāra izskaņā, dažas dienas pirms Latvijas Grāmatu izstādes, uz Latviju bija atbraucis Eiropas dižpārdokļa un plaši tulkotā romāna, „Vakariņas” autors Hermans Kohs (uzvārds vācu valodā: pavārs (he, cik piemēroti!)). Un, lai arī man tobrīd šīs grāmatas vēl nebija, es tik un tā ļoti gribēju aiziet uz šo tikšanos ar autoru. Bet kurš… Turpināt lasīt
Godīgi sakot, esmu jau aizmirsis, kā ir rakstīt par šāda apjoma bērnu grāmatām. Pat neatceros, kad to pēdējo reizi esmu darījis. Laikam derētu pašķirstīt sava grāmatu bloga arhīvu. Atceros vien to, cik lielu traci dažviet sacēla mans raksts par 2015. gadā Jāņa Rozes apgādā klajā laisto grāmatu „Izskaidro man!”, kurā, starp citu, netrūkst vārdu, kurus… Turpināt lasīt
