Neatceros, kad tieši iznāca grāmata „Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem”, bet tolaik redzēju to grāmatnīcā uz jaunuma galda. Nedaudz pašķirstījis, zināju, ka pajautāšu to apgādam. Ar pirmo piegājienu pie tās tikt man neizdevās, tāpēc grāmatas tulkotājs Dimiņš teicās, ka varētu pavaicāt Renātei. Līdz tam gan nenonāca, jo es pats tiku pie šīs grāmatas… Continue reading Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem
Savā bērnībā grāmatas ar patiku uzlūkoju tikai tad, ja tajās bija krāsainas un skaistas bildes, jo uz lasīšanu tolaik nebiju īpaši tendēts. Mani varēja sist, bet lasīt es negribēju un viss. Taču bija dažas grāmatas, kuras, neskatoties uz savu nepārvaramo negribēšanu lasīt, es tomēr pamanījos izlasīt. Viena no tām bija Vladimira Majakovska grāmata „Par ko… Continue reading Bez biksēm ienākt aizliegts
Jau pasen apjautu, ka uzrakstīt par vislabākajām grāmatām ir ļoti grūti, tāpēc arī man nav tapuši raksti par pēdējo divu gadu labākajām izlasītajām grāmatām – Beigbedera „Ūna un Selindžers” un Bērziņa „Svina garša”. Pērn šim sarakstam pievienojās arī Selīna meistardarbs „Ceļojums līdz nakts galam”. Taču esmu nolēmis mainīt lietu kārtību un par šo izcilo un,… Continue reading Ceļojums līdz nakts galam
Grūti iedomāties vēl rudenīgākās krāsās noformētu grāmatu, kāda ir Jāņa Rozes apgādā (jau pavasarī) izdotā Jūnasa Hasena Khemiri „Viss, ko es neatceros”. Vāka dizains pierāva manas acis grāmatai kā magnēts. Arī epizodiskās ainas, kādā grāmata sarakstīta, bija iemesls, kāpēc to vēlējos izlasīt. Derdzīgi vēlējos to sākt lasīt jau grāmatas saņemšanas brīdī, taču „nespēju ne atjēgties… Continue reading Viss, ko es neatceros
Īsi pirms savā īpašumā dabūju grāmatu „Tur aiz stacijas ir jūra”, es to biju ieraudzījis uz jaunuma galda grāmatnīcā X. Starp visām tur esošajām grāmatām tieši šī man iekrita acīs visvairāk. Tās vāka noformējums, protams, ļāva noprast, ka tā ir bērnu grāmata, bet ieskatīties tajā tomēr gribējās gan. Es gan tūlīt pēc tam to noliku… Continue reading Tur aiz stacijas ir jūra
Laikā, kad daba radīja mākslu, arī es biju iegrimis mākslas pasaulē, lasot grāmatu „Stāsti par mākslas vēsturi”, lai gan māksla nav tā nodarbe, kas mani pārlieku aizrauj. Bet ne viss ir tik drūmās krāsās mālēts, jo nu jau laikapstākļi ir daudz vasarīgāki un ir pat cerība, ka sniegs vairs nesnigs. Par pašu mākslu runājot, protams,… Continue reading Stāsti par mākslu
Marts kā mēnesis un tā beigas bija viena vienīga skriešana no vienas Latvijas vietas uz citu, tāpēc nokavēju laicīgu apraksta uzrakstīšanu par grāmatām, kuras martā tiku izlasījis. Sākumā pat likās, ka īsti nav jau par ko rakstīt, jo bez „Lieliskās sezonas” neko citu tā arī nebiju piebeidzis, kaut gan iesācis biju vairākas jaunas. Tomēr biju… Continue reading Grāmatu pasaulē. Marts
