dzīve · internets · No rokas rokā!

Mūzikas lādīte

Pirmais rudens mēnesis pie manis atnāca ar vēstuli, kurā tiku uzrunāts sakarā ar grāmatas „Kompots” recenziju. Tās autore Elīna Gabrāne man rakstīja: „Manu pirmo grāmatu pirms gada jau “apēdi”. Piedāvāju to izdarīt arī otro “Mūzikas lādīte.” Biju redzējis to parādāmies grāmatnīcās, taču pašķirstījis vēl nebiju gan. Un tā nu es jau nākamajā dienā atbildēju Elīnas… Continue reading Mūzikas lādīte

Apgāds Mansards · dzīve · No rokas rokā! · proza

Izstādes piezīmes

Neticami, bet ir pagājis jau vesels mēnesis kopš Ķīpsalas hallē sāka rosīties grāmatu tirgotāji (un ne tikai viņi), starp kuriem šoreiz biju arī es. Biju sarunājis izlīdzēt Mansarda stendā. Tā kā tūlīt pēc izstādes saslimu, mans raksts netika pabeigts. Apmēram divas nedēļas vēlāk parādījās vēl citi darbi un kaut ko tādu rakstīt vairs nelikās vajadzības,… Continue reading Izstādes piezīmes

dzīve · internets · No rokas rokā! · proza

Latviešus Sibīrijā meklējot

Par ko citu gan lai raksta, kad pavasara pirmajā dienā tu ar velosipēdu atgriezies īrētajā dzīvoklī un turpceļā esi redzējis vairāk velobraucēju nekā parasti? Jā, par velobraucējiem. Un šoreiz ne par tādiem, kuri nīkuļo tepat pa Rīgas velo ceļiem vai trotuāriem, bet gan tādiem, kuri jau 1975. gadā mina tādus gabalus, kas pat šodienas skatījumā… Continue reading Latviešus Sibīrijā meklējot

Apgāds Mansards · dzīve · No rokas rokā! · proza

Nebaidies

Āra grāmatu gaidīju jau kopš brīža, kad viņš savā sociālo tīklu profilā bija ievietojis fotogrāfiju ar rokā paceltu līgumu, kuru tikko bija noslēdzis ar apgādu Mansards. Patiesībā, es viņa grāmatu gaidīju jau daudz senāk, vēl pirms viņš bija uzsācis savu pašizaugsmes kursu. Jau Vācijā dzīvodams Āris, lai cik rosīgs bija savos darbos, šad un tad… Continue reading Nebaidies

dzīve · No rokas rokā! · proza

Muļķība

Vienmēr patīkamāk ir dižos pasaules rakstniekus iepazīt jau ar viņu pašiem pirmajiem sacerējumiem un pēcāk paraudzīties uz to izaugsmi vai norietu. Ir daudz tādu rakstnieku, kurus vēl neesmu lasījis tikai tāpēc, ka mana kolekcija sastāv no viņu jaunākajiem darbiem, kamēr agrīnie latviski nemaz nav izdoti. Es gan lasu arī vāciski, bet arī viņi ne vienmēr… Continue reading Muļķība

dzeja · dzīve · No rokas rokā!

Kad tām jaukajām sāp

Darba grafika dēļ man nebija vaļas atgulties tā mierīgāk krēslā, uzjaukt sev kādu kokteili un paklausīties pirms nedēļas saņemtās dzejas grāmatas audio versiju, kuru man kopā ar pašu grāmatu bija atnesusi tās autore Ieva Treice-Puriņa, kura pirms tam – vēl vienu nedēļu iepriekš – mani pārsteidza ar vēstuli. Tajā Ieva rakstīja, ka par mani uzzinājusi… Continue reading Kad tām jaukajām sāp