Apgāds Mansards · dzīve · proza

Lieliskā sezona

Viena lieliska sezona ir aizvadīta kopš grāmatas iznākšanas un arī šī sezona var būt tikpat lieliska, ja ņem un sāk lasīt Josefa Škvorecka „Lielisko sezonu” (viņam arīdzan pieder mūslaiku Fausts – „Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, kurš iznāca jau 2014. gadā). Starp citu, apgāda Mansards mājaslapā martā šai grāmatai ir laba atlaide. Grūti pat iedomāties vēl… Continue reading Lieliskā sezona

Apgāds Mansards · dzīve · No rokas rokā! · proza

Nebaidies

Āra grāmatu gaidīju jau kopš brīža, kad viņš savā sociālo tīklu profilā bija ievietojis fotogrāfiju ar rokā paceltu līgumu, kuru tikko bija noslēdzis ar apgādu Mansards. Patiesībā, es viņa grāmatu gaidīju jau daudz senāk, vēl pirms viņš bija uzsācis savu pašizaugsmes kursu. Jau Vācijā dzīvodams Āris, lai cik rosīgs bija savos darbos, šad un tad… Continue reading Nebaidies

Apgāds Mansards · dzīve · internets · proza

Stroika ar skatu uz Londonu

Kopš laika, kad aktīvi sāku lasīt grāmatas, tieši Viļa Lācīša stroikas romāns, šķiet, bija pirmais, kuram Latvijā dzirdēju piedēvējam dižpārdokļa statusu. Ar laiku arī es sakāroju šo grāmatu, tomēr veikalos tā vairs nebija dabūjama. Protams, centos sameklēt lietotu šīs grāmatas eksemplāru, bet vienīgais tobrīd pieejamais eksemplārs bija kādai meitenei Anglijā. Tā kā viņai nebija plānots… Continue reading Stroika ar skatu uz Londonu

Apgāds Mansards · dzīve · internets · proza

Četrdesmit sveces

Grāmata iznāca jau marta sākumā un es to tūlīt pat iesāku lasīt. Sapratis, ka pie kases stāvot nebūt nav viegli uztvert šādu literatūru, es drīz vien liku grāmatu malā un tikai decembrī atsāku to lasīt atkal no jauna, no divpadsmitās sveces, pie kuras biju nonācis ar pirmo piegājienu. Bet jau toreiz sapratu, ka tā ir… Continue reading Četrdesmit sveces

Apgāds Mansards · dzīve · proza

Besa un spoki no Francijas

Abas šīs mazās grāmatiņas (Noras Ikstenas „Besa” un Brižitas Alegras „Senomagusas spoki”), kuras jau pasen izdevis Apgāds Mansards, es izlasīju jau laikā, kad ārpusē no pavasara siltuma vēl nebija ne miņas. Laikā, kad ziema stindzināja visvairāk. Ja pareizi atceros, pirmo es tiku iegādājies spoku grāmatu, kuru nebūtu pamanījis vai pat virsū tai skatījies, ja vien… Continue reading Besa un spoki no Francijas

Apgāds Mansards · dzīve · proza

Dzifts. Mans pirmais detektīvs

Uzreiz jau pateikšu, ka par Mansarda 2013. gadā izdoto Vladislava Todorova „Dziftu” man nav daudz ko pastāstīt. Un ne tāpēc, ka grāmatai būtu kāda vaina vai kā savādāk, nē, tā vienkārši nav izstāstāma tā, kā es to būtu gribējis izstāstīt. Tādēļ vien ir labāk paklusēt, bet ne pavisam, ha. Starp citu, šo grāmatu jau sen… Continue reading Dzifts. Mans pirmais detektīvs