dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana

Grāmata „Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana” (Jāņa Rozes apgāds, 2022), ko no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, man uz visiem laikiem saistīsies tikai ar siltām un īpašām atmiņām, jo no apgāda to saņēmu dienā, kad pasaulē nāca mana otrā meita Elizabete (rau, kāda sakritība, jo arī viņa īsajā versijā varētu būt Bete, un viņai tā diena vienmēr būs dzimšanas diena). Atgriezies mājās, pastaigājoties ar savu pirmo meitu, ķēros klāt grāmatas lasīšanai, dažbrīd lasot balsī, lai meita, kas bija pārlieku aizņemta ar savu nesen iegūto līdzsvara velosipēdu, arīdzan dzirdētu kaut ko no šī visai jautrā stāsta.

IMG_2348

Humors un interesantais sižets ir grāmatas galvenais trumpis. Protams, arī ilustrācijas, kaut bezkrāsainas, ir piesaistošas un skaistas. Pats stāsts ir visai steidzīgs, viens notikums seko nākamajam un galu galā lasītājs drīz vien attopas piesiets cirkā pie sprosta. Labi, ne gluži lasītājs, bet septiņgadīgā meitene Bete (pilnajā vārdā Betīna), kura, kā noprotams, ir galvenā stāsta varone. Viņa ir no tām, ko ap pirkstu neaptīsi. Viņa nekad nenokar degunu. Bete ir izveicīga un gudra. Ir viņas dzimšanas diena un visi to cenšas sabojāt.

Betes ģimenei šai stāstā ir ļoti nozīmīga loma, īpaši abiem viņas brāļiem – veģetārietim (un datoriķim) Robim un pusaudzim Brunim („Tas ir tas brīnišķīgais vecums, kad esi visgudrākais, bet pārejā pasaule kļūst neciešami stulba.” (30. lpp.) ). Autore ļoti prasmīgi atainojusi šo ģimenes locekļu raksturus, parādot visus tādus, kādi tie ir. Bez liekiem glaimiem. Smieklīgs liekas Betes tēvs, kurš uzmeistarojis ne vienu vien brīnumlietu. Piemēram, staigājošas kūtiņas. „Bete tēti mīlēja tikpat ļoti kā mammu. Viņa patika tēta balss, stiprās rokas un tētiskā smarža. Bet vairāk par visu patika sēdēt kopā ar tēti darbnīcā un vērot, kā top viņa meistardarbi.” (27. lpp.) Ja par mammu, tad Betei bija vislabākā mamma pasaulē, protams, tais reizēs, kad nedusmojās.

IMG_2381a

Bez vecākiem un abiem brāļiem kopā ar Beti dzīvo arī vecāmamma. Viņai šai izklaidējošajā stāstā arīdzan ir gana noteicoša loma, un viņa ir vienīgā, kas visai trakās dienas laikā ne reizi necentās sabojāt Betes dzimšanas dienu, drīzāk otrādi – vienā konkrētā epizodē viņa to pat glāba. Dzimšanas diena ir grāmatas centrālais notikums, jo visas nepatikšanas rodas no tā, ka Bete cenšas tikt pie sunīša, kuru viņai neviens nedāvina. Taču viss mainās brīdī, kad tieši virs pamestas stārķu ligzdas nolaižas maza cūciņa. Un ar šo atgadījumu arī sākas īstā jautrība. Cūciņa pieder slavenajam zvēru un cilvēku dresētājam, pasaulē dārgākā cirka direktoram Alfrēdam Neģēlim (Bet vai tiešām?). Taču nu jau būšu gana priekšā pastāstījis… Ņemiet šo un lasiet! Ļoti jautra un sirsnīga grāmata. Rakstīts, ka tā paredzēta 6-9 gadus veciem bērniem, bet to izbaudīt spēs arī tie, kam vēl nav simts.

IMG_2374

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s