dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Cukura bērns

Pērn Jāņa Rozes apgāds teju vienlaikus izdeva divas ļoti skaisti noformētus jauniešu romānus – abām grāmatām māksliniece bija Gita Treice. Kā pirmo toreiz ņēmos lasīt Katrīnas Randelas grāmatu „Čells, Sofija un Parīzes jumti”, kuru arīdzan iekļāvu savā 2020. gada topā, bet Olgas Gromovas „Cukura bērns” (abas Jāņa Rozes apgāds, 2020) lasīju vēlāk. Tas tāpēc, ka šo grāmatu jau vairāki man zināmi cilvēki bija iesākuši lasīt un es zināju, ka pavisam drīz arī sekos viņu viedoklis. Kaut kā negribējās būt vienā laivā ar visiem, tāpēc „Cukura bērnu” izbaudīju – vārda vistiešākajā nozīmē! – nedaudz vēlāk, šī gada ieskaņā.

cukura bērns (3)

Kā pirmo gribētu pieminēt to, ka līdz pat romāna beigām, kur autore stāsta „Kā viss bija patiesībā”, es neticēju, ka grāmata tiešām paredzēta jauniešiem. Bet tā esot lēmusi pati stāsta varone, kura to uzrakstīt uzticēja savai kaimiņienei Olgai Gromovai (abu satikšanās bija visai nejauša). Autore raksta, ka Stellas „stāsti izcēlās ar precīzu cilvēku dabas, apkārtējās pasaules un situāciju raksturojumu” un kādu dienu viņa esot ieminējusies, ka šīs atmiņas ir jāizdod grāmatā. Stella esot teikusi, ka tie būtu „kārtējie ierindas memuāri”, tomēr piekrita, sakot: „Sataisi no tā visa stāstu bērniem. Ne pavisam maziem, bet pusaudžiem, kas jau kaut ko saprot. Lai var lasīt kā daiļliteratūru.” (185. lpp.)

„Vai maz iespējams iztēloties, cik daudz personīgu dzīves stāstu – ne izcilu karavadoņu, rakstnieku, zinātnieku vai filozofu, bet miljoniem vienkāršu cilvēku stāstu – iet zudībā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tiem nav bijis klausītāju vai šie klausītāji arī ir gājuši bojā…” (5. lpp.)

Stāsts ir par piecgadīgu meiteni Stellu, kuras tēvs tiek apsūdzēts Dzimtenes nodevībā un apcietināts. Meiteni un viņas mammu izsūta uz Vidusāziju, uz Kirgīzijas stepi, kur dzīve nav rožu dārzs. („Izdzīvoja tie, kuri bija pareizi sakravājušies.” (29. lpp.)) Mēs katrs noteikti zinām kādu šādu stāstu (daži pat no sava ģimenes loka), taču ne vienmēr šajos stāstos viss ir koncentrēts uz pozitīvo. Neskatoties uz to, ka romāns „Cukura bērns” ir par lielā ļaunuma kontroli pār mazo cilvēku, tas tomēr ir ļoti pozitīvs un sirsnīgs stāsts. Dažbrīd pat aizmirstas, ka tie ir Stellas un viņas mammas teju desmit smagi gadi izsūtījumā. Taču neiztrūka, protams, tādu epizožu, kurās viss bija skumjāks par skumju; epizožu, kurās kvēloja vardarbība, naids un pazemojums.

„Verdzība – tas ir dvēseles stāvoklis. Brīvu cilvēku par vergu nevar padarīt.” (45. lpp.)

Vairākas ainas grāmatā mani tiešām fascinēja. Kaut vai tas, cik ļoti izpalīdzīgi ir cilvēki pat tad, kad viņiem par to draud sods. („[..] tad, kad cilvēkam pašam dzīvē nācies izciest daudz grūtību, viņi citiem palīdz klusējot un negaidot pateicības.” (118. lpp.)) Arī mazās meitenes drosme ir neticami apbrīnojama. Stella, šķiet, pat būtu gatava sacelties pret pastāvošo kārtību un vadīt revolucionārus, lai tikai pasaulē viss būtu kārtībā. Tik daudz šausmu piedzīvojusi, viņa nebeidz izstarot dzīvesprieku pat par lietām, kas mazam bērnam ir svešas. Teksts raiti plūda uz priekšu bez aizķeršanās un nevienā pašā brīdī negribējās apstāties un aizvērt šo dokumentālo stāstu.

„Dzīve bieži vien izrādās sarežģītāka un daudzveidīgāka nekā tas, ko spēj izdomāt īsts rakstnieks.” (179. lpp.)

Jāsaka, ka Stellas mamma brīžiem atgādināja vienmēr dzīvespriecīgo Roberto Beninji spēlēto varoni itāļu komēdijdrāmā „Dzīve ir skaista” (1997). Bija ainas, kurās es tieši par šo filmu domāju, par smaidu un attieksmi pret bērnu (jo īpaši grūtajos laikos), kādu tā parāda. Vēl arī mazās meitenes liktenis, kā daudziem pirmskara, kara un pēckara laika bērniem, šķita līdzīgs Lalitas Muižnieces “Pēdas. Melita Rīgā” (Apgāds Mansards, 2020). Bet, kā jau rakstīju, šādu stāstu mums netrūkst un katrs no tiem ir ar savu „odziņu”. Šis stāsts man likās patiesi skaists, naivuma pils un iekvēlinošs. Brīžiem pat līdz asarām.

„Tā parāda maza cilvēka uzvaru pār lielo ļaunumu. Tā ir svarīga mācība mums visiem, kas jāpatur atmiņā. Vājā uzvara pār stipro ir iespējama.” (7. lpp.)

cukura bērns (1)

Viena doma par “Cukura bērns

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s