dzīve · internets · proza

2020. gada TOP grāmatas

Klāt ir atkal tas laiks, kad gribas īsumā uzrakstīt par savām labākajām 2020. gadā izlasītajām grāmatām. Kopskaitā to ir bijis nedaudz mazāk kā pērn, bet savas 150 es tomēr paguvu izlasīt, kaut kopumā gads, manuprāt, bija ļoti slinks. Iesākās tas gana lieliski, jo pirmajos divos mēnešos biju izlasījis teju 50 grāmatas (daudz no tām bija bērnu grāmatas un dzeja), kam sekoja vairāki mēneši, kuros nelasīju gandrīz nemaz. Taču gada nogalē atkal nedaudz saņēmos, kaut, jāatzīst, varēja būt krietni vien labāk (vairāk). Bet ko nu par sīkumiem…

Uzreiz jāsaka, ka arī šoreiz izvēle nebija no vieglākajām, īpaši jau tāpēc, ka vairākas grāmatas, ko esmu novērtējis ar piecām zvaigznēm, ir otrreiz pārlasītās un tāpēc topā tās vairs neiekļāvu. Un netrūka arī lērums uz četri novērtētās, kas kopumā galvu jauca visvairāk. Tā, piemēram, nezināmu iemeslu dēļ man ārpus Top 13 bija jāatstāj gan pērnā gada aktuālākā grāmata „Sērgas laikā”, gan ilgi grāmatnīcu topos dzīvojošā „Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem” (abas no Jāņa Rozes apgāda), gan poētiskā grāmata „Pēdas. Melita Rīgā” (Mansards). Ārpusē sanāca atstāt arī tādas sirdij tuvas grāmatas kā „Garkājtētiņš” (Zvaigzne ABC), „Avots” (u.c.), „Lietas, kas krīt no debesīm” (Latvijas Mediji) un Sagānas „Manas labākās atmiņas” (Omnia mea). Bija jāapdala arī lieliskā iedvesmas grāmata „Rakstīt par būtisko” (Jumava) un savas kolēģes (no Literārās Akadēmijas) Vijas Laganovskas stāstu krājumu „Pirms un pēc”, kuru nespēju pienācīgi ierindot. Bet nu gan pie lietas…

tops2020 (2)

13.  “Čells, Sofija un Parīzes jumti” – Katrīna Randela – Jāņa Rozes apgāds, 2020

Šajā jauniešiem(!) domātajā grāmatā jau atkal tiek lēkāts no viena sižeta uz citu un stāsts bieži novirzās no tā sižeta, kāds tiek spēlēts grāmatas sākumā. Taču stāsts ir ārkārtīgi skaists, neskatoties uz visiem paralēlajiem sižetiem. Īpaši jau sākumā, kur galvenais varonis bauda dzīves bohēmu kopā ar mazo meiteni Sofiju. Lasīju to ar baudu un priecājos par rakstnieces izdomas bagāto pieeju.

Processed with VSCO with a5 preset

12. “Nākamā pietura – MĀJAS” – Elīna Kursīte, Liene Millere – Rundas, 2019

Šai grāmatai gāju cauri tā palēnām. Tā vēsta par bijušām un esošām vilcienu stacijām. Protams, dažbrīd bija skumji, ka reiz tik skaistas vietas ir nolaistas līdz nepazīšanai vai vispār nojauktas. Tomēr priecē, ka dažas no tām nu ir labu un gādīgu cilvēku īpašumā un viņi ar savu dzīvesvietu lepojas. Un tas silda sirdi. Tāpat kā fakts, ka ar katru nākamo piegājienu autore ar saviem līdzgaitniekiem sagādā aizvien labāku grāmatu, tāpēc gaidu, par ko tiks rakstīta nākamā.

11. “100 gadi 100 kartēs” – Jānis Barbans (sastādītājs) – Jāņa Sēta Karšu izdevniecība, 2018

Šajā grāmatā iemīlējos jau dienā, kad tā parādījās uz grāmatnīcu galdiem. Naudas trūkums liedza man to iegādāties, taču kolīdz pie tās tiku, biju stāvā sajūsmā, jo skolā tieši ģeogrāfija bija mans mīļākais priekšmets. Kā Latvijas apceļotajam uz velosipēda, man šis darbs likās tiešām unikāls un faktiem bagātīgs. Ar īpašu patiku to izbaudītu jebkurš, kam patīk kartes un Latvijas vēsture, lai gan ne vienmēr pie attiecīgā gada bija visa tā informācija, ko būtu gribējies izlasīt.

10.  “Retināts gaiss” – Gundega Repše – Dienas Grāmata, 2019

Nezinu, kāpēc, bet šī grāmata manā prātā aizķērusies ļoti blāvi. Pie vainas varētu būt laiks, kurā to lasīju. Tobrīd straujiem soļiem tuvojās pavasaris, kurš, kā zināms, izvērtās daudz savādāks, nekā jebkuram no mums būtu gribējies. Bet par grāmatu: viens otrs stāsts vai epizode bija ierastajā Repšes stilā, bet viss pārējais – tieši tas, ko Repšes daiļradē cienu visvairāk.

9.  „Dzimšanas diena” – Jana Egle – Latvijas Mediji, 2020

Neticami, ka par šo Janas Egles grāmatu biju teju vai aizmirsis. Man tiešām likās, ka viņas „Dzimšanas diena” bija jau aizpērn. Kā rādās, laiks tomēr neskrien tik ātri un šo labumu mēs (lasītāji) baudījām vien pērn. Birka, ka grāmata esot paredzēta sievietēm, mani nespēja atturēt lasīt Janu Egli, zinot, ka būs šermuļi. Šoreiz gan daži stāsti beidzās mierīgāk, nekā biju gaidījis, ha!

IMG_20200222_150434_5

8.  “Baigās piezīmes” – Silvija Brice – Zvaigzne ABC, 2020

Iesakot šo lasīt, likās, ka Silvija Brice būs jākristī par manu mīļāko latviešu rakstnieci. Taču, lai cik skaistas un patiesi izbaudāmas būtu bijušas šīs gada nogalē izdotās piezīmes, es nevaru dižajai tulkotājai kabināt klāt vēl vienu amatu. Atliek vien cerēt, ka šis nebūs viņas vienīgais pašas uzrakstīts darbs, jo viņai no tiesas lieliski sanāk radīt ironiskus tekstus un teicami aprakstīt apkārtējo vidi un sastaptos (vai novērotos) cilvēkus.

7.  “Sievietes, par kurām domāju naktīs” – Mia Kankimeki – Zvaigzne ABC, 2020

Sasodīti lieliska grāmata (un arī nosaukums tik ļoti vilinošs) par sievietēm, kuru dzīvesstāstus izzināt ir patiesi interesanti. Nav nemaz pašam jāgrib diži tālu kaut kur aizceļot, lai no šīs grāmatas gūtu patiesus piedzīvojumus. Varbūt pietrūka vairāk pašas autores klātesamība. Bet tikai dažbrīd.

6.  “Aukstums. Tumsa. Bads” – Normunds Treimanis – Latvijas Mediji, 2020

Reti gadās, ka kara atmiņu grāmatas ir tik spraigas kā daiļliteratūras romāns. Šoreiz grāmatas autors uzmeistarojis īstu meistardarbu. Tik labu, ka gribētos vēl, bet tas vairs nav iespējams. Taču paliek šīs atmiņas par skarbo laiku karā, kas mainīja mūsu valsts un iedzīvotāju likteni. Šī bija manas vasaras aizraujošākā grāmata.

IMG_20200702

  1. “Proti svilpot, Juhanna?” –Ulfs Starks, Anna Hāglunde – Liels un mazs, 2016

Par šo grāmatu jāsaka, ka tā ir gandrīz izcila. Satura ziņā tā ir tieši tik laba, lai pašam gribētos būt tā autoram. Stāsts ir par diviem zēniem, kuri dodas uz pansionātu, lai vienu no tā iemītniekiem ņemtu sev par vectēvu. Tā kā man veco cilvēku tēma ir ļoti tuva, es dievināju šo grāmatu. Žēl, protams, ka darbs beidzās skumji, bet tāda ir dzīve. Nedaudz atgādināja man grāmatu „Gaidot Bodžanglu”. Ak, literatūras skaistums!

  1. “Kleinhirn an alle: Die große Ottobiografie” – Otto Waalkes – Heyne Verlag, 2018

Kaut kur Vācijas dienvidos plauktā stāv Otto biogrāfija un gaida, kad mans brālis to izlasīs. Nopirku to, bet pats klausījos audio versiju, kuru par lētu naudu dabūju Otrajā elpā. Otto ir pats labākais vācu komiķis un ir bijis kopā ar mums gan filmās, gan sērijās, gan mūzikā un nu arī grāmatās. Viņa paša uzrakstītā biogrāfija nedrīkstēja izpalikt. Protams, lasīt grāmatu ir pavisam cita padarīšana, taču šoreiz jāatzīst, ka noklausīties audiogrāmatu paša Otto balsī ir gluži cita vērtība.

  1. “Dienasgrāmata 1947-1960” – Vizma Belševica – Apgāds Mansards, 2019

Šī dienasgrāmata ir skaista, interesanta, emocionāla, uzjautrinoša un literāri bagātīga. Savu atsauksmi par to rakstīju „Kontekstam” vasaras pirmajā numurā. Tā turpina Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas ierakstus, kam nākotnē plānoti vēl daži izdevumi. Protams, ja cilvēku atsaucība būs gana laba. Domājams, šo spēs izbaudīt jebkurš īstas literatūras cienītājs. Nav pat jābūt pazīstamam ar rakstnieces daiļradi. Bet pēc šī darba izlasīšanas to noteikti gribēsies iepazīt.

  1. “Aizliegtais pianīns” – Māris Bērziņš – Dienas Grāmata, 2019

Reiz pēc kāda pasākuma Māris Bērziņš man stāstīja par to, ka raksta grāmatu par birokrātiju. Likās – kas gan tur tāds īpašs, kaut sapratu, cik smieklīgi birokrātiskā valstī mēs dzīvojam. Tā nu gaidīju šo grāmatu jau kopš dienas, kad Māris Bērziņš man atsūtīja pirmās romāna lpp., kas, viņaprāt, vēl bija galīgi garām. Gaidīju, lai pasmietos. Un es smējos. Pēcāk iedevu arī mammai izlasīt un arī viņa smējās. Ļoti burvīga literatūra. Un tik sulīgi uzrakstīts par visām tām bezjēdzīgajām birokrātijas lietām mūsu valstī.

  1. “Kodiens” – Čārzls Bukovskis – Neputns, 2020

Reti sanāk topā iekļaut dzeju, bet ar Bukovski joki mazi. Kā nekā, šis vecais neķītrais tips ir mans otrais mīļākais ārzemju rakstnieks. Viņa simtgadē latviešu lasītājs beidzot sagaidīja „Kodienu”, kuru jau pirms padsmit gadiem tulkojis Jānis Elsbergs. Atšķirībā no citiem ārzemju dzejniekiem, Bukovskis atšķiras, un tas priecē. Neko citu arī necerēju sagaidīt no šī krājuma – tikai skaistas rindas par skarbo realitāti. Un šoreiz dzejas formātā, ne prozā. Taisni vai žēl, ka manā plauktā ir tikai viens „Kodiena” eksemplārs.

IMG_2020016a

IMG_20200722_105140_2

3 domas par “2020. gada TOP grāmatas

    1. Tur tie dzīvesstāsti uz faktiem balstīti. Piemēram, pirmā nodaļa ir visgarākā, tur pati autore dodas ceļojumā pa Āfriku un izbauda(!) visu to, kas bija pieejams tai sievietei. Citas nodaļas ir īsākas, bet, domājams, Tev kā ceļotājai varētu patikt. Vismaz pamēģināt noteikti Tev ieteiktu, ja vien sanāk pa rokai. Ja nepatiktu, met mieru laikus 🙂

      Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s