Apgāds Mansards · dzīve · proza

Kūrviesis. Īsumā

Nezinu vai tā aizvien vēl var teikt, bet pavisam nesen pārlasīju Hermaņa Heses meistardarbu ar nosaukumu „Kūrviesis”. Biju to paņēmis līdzi ceļojumā, bet izlasīt sanāca vien īsi pēc tam. Par šo lielisko grāmatu es iepriekš neko daudz nebiju rakstījis, kaut 2015. gadā tā iekļuva manā grāmatu Top13 godpilnajā 3. vietā, par sprīdi atpaliekot tikai no diviem izciliem francūžiem – Žana Pola Sartra (grāmata „Nelabums”) un Frederika Beigbedera (fantastiskais romāns „Ūna un Selindžers”). Hese man togad bija īsts atklājums, jo šī mazā grāmatiņa sevī ietvēra tik ļoti daudz manis paša sajūtu, tik daudz labu literatūru, ka turpmāk kļuvu par īstenu Heses fanu.

Patiesībā man nav ne jausmas, kādas bija manas sajūtas grāmatu lasot pirmo reizi un cik ļoti man tā patika 2015. gadā. Šobrīd mana patika pret šo lielisko darbu ir kļuvusi vēl spēcīgāka. Šķiet, pie vainas ir mans vecums, jo, lai cik dīvaini tas nebūtu, jaunāks es tomēr nekļūstu. Un es skaidri zinu, ka „Kūrviesi” noteikti izlasīšu arī trešo un ceturto reizi, jo, kas attiecas uz manu literāro gaumi, man „Kūrviesī” it viss liekas teicams.

Ak, ja vien es būtu dzīvojis jau tajā laikā un saticis pašu Hesi, kurš vienā mazā grāmatiņā ir satilpinājis domas un pārdomas par to, ko arī es domāju ik dienas no jauna. Šo grāmatu es varētu saukt pat par savu vecumdienu biogrāfiju. Totāla izcilība. Grāmatā citāts seko citātam kā uz meža taciņas tīšām izbērtas konfektes. Un es kā mazs bērns tās uzlasīju…

IMG_6216a

Šīs grāmatas sakarā man savulaik sanāca parunāt arī ar vienu no Renāra Kaupera dēliem. Atceros, ka uz Apgāda Mansards grāmatu izpārdošanu bija ieradušies viņi abi, tikai ne reizē. Es, protams, nezinu, kurš ir kurš, bet viens no viņiem pie kases pienāca vēl nepaņēmis Heses „Kūrviesi” (taču es viņam to ieteicu), kamēr otrs – ar Hesi. Tad nu es šim ieminējos, ka brālis jau paņēma šo grāmatu, uz ko viņš tikai nedaudz pasmaidīja. Jautāju, vai tad brālis nedalās ar savām grāmatām un viņš, cik atceros, atbildēja, ka viņam patīkot lasīt pašam savējās. Lai nu kā, arī grāmatnīcā strādājot es nereti šo grāmatu kādam ieteicu, lai gan tā nebūt nav ikvienam piemērota grāmata.

12 thoughts on “Kūrviesis. Īsumā

  1. Ja ir interese, uzmeklē arī grāmatas otro daļu. Nav gan tik interesanta, bet daudz labāk ļauj iepazīt pašu autoru. Es savulaik to atradu un izlasīju angliski, bet Tev varbūt izdotos sameklēt arī oriģinālvalodā 🙂

    Like

      1. Izskatās pēc kļūdas. Nu, vai arī kļūdos es un tūlīt tu to varēsi pārbaudīt 🙂
        Te ir pirmā rinkopa no otrās grāmatas:
        It has been twenty-five years since a kindly doctor first sent me as a patient to Baden, and the time of that first Baden cure must have found me inwardly prepared for and capable of new experiences and ideas, for it was then that the little book A Guest at the Spa was written, which until recently, even in the illusionless bitterness of old age, I have thought of as one of my better books and have remembered with unalloyed sympathy. Stimulated partly by the unaccustomed leisure of hotel life at the spa, partly through new acquaintances among men and books, I attained during those summer weeks of the cure a mood of contemplation and self-examination, midway on the road from Siddhartha to Steppenwolf, a mood of objective observation of my surroundings as well as of myself, I took a playfully ironic joy in observing and analyzing the passing moment, I was at a point of suspension between careless indolence and intensive work. And since these observations and playful representations of the life of the cure and the hotel, the casino concerts and idle wanderings, were after all somewhat trivial and inconsequential, my desire to think and write soon focused on another, both weightier and merrier subject — myself — on the psychology of the artist and literary man, on the passion, the seriousness, and the vanity of writing, which, like all art, attempts the apparently impossible; and the result, when it is successful, never corresponds to or even resembles what the writer has striven for and attempted, but makes up for that by sometimes turning out to be attractive, amusing, and comforting, just like ice flowers on the window of a heated room in winter in which we no longer behold a battle between opposing temperatures but landscapes of the soul and dream forests.

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s