dzīve · Latvijas Mediji · proza

Kustinu dzīvi. 60 gadi žurnālista ceļos un neceļos

Pirms sāku rakstīt šo grāmatas apskatu, gribēju paskatīties, ko par tās autoru raksta plašais internets. Un tā nu man virtuāli sanāca pabūt arī grāmatas atvēršanas svētkos, kurus reālajā dzīvē biju palaidis garām, kā arī uzzināju, ka pirms nepilnas nedēļas „Kustinu dzīvi” autors Andris Grīnbergs saņēmis apbalvojumu „Gada jēkabpilietis”. („Ko labu dari? Kustinu dzīvi.” 7. lpp.) Kā reiz tieši pēc nedēļas būšu sācis savu šīs vasaras velobraucienu uz Latgales pusi, iekļaujot tajā arī Jēkabpili un citas Sēlijas pilsētas (un ciematus), par kurām daudz jauku lietu rakstīts arī minētajā grāmatā, kuru saņēmu no izdevniecības Latvijas Mediji.

IMG_5463

Tā kā mana ome „Latvijas avīzi” (agrāk „Lauku avīzi”) abonē aptuveni no laika, kas atbilst „Kustinu dzīvi” autora darba stāžam šajā avīzē (1993. gads) un visu šo laiku ikdienā vienmēr esmu šķirstījis tieši šo avīzi, es par katru cenu šo grāmatu gribēju izlasīt. Nu labi, ne gluži tāpēc, bet grāmata mani uzrunāja jau no pirmā acu uzmetiena. Un tādēļ arī sakontaktējos ar Ievu un vienā jaukā (29.) maija pēcpusdienā aizsteidzu līdz izdevniecības pagalmam, kur tobrīd noritēja „Pagalma izpārdošana” un tiku pie kārotās lasāmvielas. Apkrāvies ar vēl krietnu kaudzīti grāmatu, es devos uz laukiem, pa ceļam sākot lasīt tieši „Kustinu dzīvi”.

„Kad ilgi dzīvo, bez atkāpēm pagātnē neiztikt.” / 104. lpp.

Īpaši mani aizrāva stāsti par Imantu Ziedoni, kurš, kā zināms, savulaik daudz ceļoja pa Latviju, tajā skaitā gar Lietuvas robežu. Par to visu ir rakstīts grāmatā „Leišmalīte”, kuru Ziedonis sarakstījis kopā ar dēlu. Es gan to neesmu vēl izlasījis, bet visam manā grāmatplauktā reiz pienāks savs laiks.

Netrūka arī stāsti par Jāni Jaunsudrabiņu, kurš ir viens no maniem iecienītākajiem latviešu autoriem. Un šādu likteņstāstu grāmatā netrūkst, jo Andris Grīnbergs, jau 60 gadus strādādams par žurnālistu, izstāsta ļoti daudz. Varētu pat teikt, ka tie nav tikai viņa ceļi un neceļi, kā minēts virsrakstā, bet lielas daļas mūsu Latvijas.

IMG_5480

Neskaitot ievadu un „Uz avīzes malām rakstīto vizītkarti”, kārtīgs savas dzīves apraksts ir tikai nodaļā „Viss, kas ar mani noticis”, kurā Grīnbergs raksta par savu bērnības un jaunības laiku. („Karalis vai ubags, profesors vai students, žurnālists vai raksta varonis – visi nākam no bērnības.” 9. lpp.) Tālākais jau neattiecas tikai uz viņu vien, lai gan grāmata ir dzīvesstāsts. Bet ir grūti saprast, vai no grāmatas biju gaidījis tādu kārtīgu biogrāfiju ar visām no tā izrietošām sekām, vai tomēr ir labi arī šādā formātā uzrakstīts dzīvesstāsts, jo interesants tas ir šā vai tā. Un bezgala pozitīvs un sirsnīgs. Patiess. Grāmatā ir daudz labu dzīves atziņu no laika gaitā satiktajiem cilvēkiem. Kaut vai, piemēram, šis:

„Ja nevari paņemt rokās govs sūdus, tu neesi cilvēks.” / 101. lpp.

Un ko gan vēl lai izstāstu, kad grāmata runā pati par sevi. Tajā katra nodaļa un apakšnodaļa ir kā atsevišķs stāsts un vēsturisks piedzīvojums. Kā jau teicu, tā nav tikai viena cilvēka dzīve, tāpēc lasīšanai derēs pat tad, ja par Andri Grīnbergu neko negribas dzirdēt.

IMG_5513

One thought on “Kustinu dzīvi. 60 gadi žurnālista ceļos un neceļos

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s