dzīve · internets · proza

Īsumā par visu. Ceturtā daļa

Kaut kā ļoti slinki es tiku rakstījis par grāmatām – neskaitot tās, kuras man deva draudzīgie apgādi –, kuras lasīju laika posmā, kad Latvijā bija vissiltākais gadalaiks. Un tagad, kad šis siltums jau sen ir aizmirsts un vasarā iegūtais iedegums ir izzudis, es izdomāju, ka der uzrakstīt arī par tām grāmatām kādu teikumu. Kā reiz, šo grāmatu nav bijis pārlieku daudz, ja ņem vērā, cik daudz lasīju pirms tam un cik daudz lasu tagad. Par visām, protams, uzrakstīt es nevarēšu, jo bija šajā sarakstā dažas dzejas grāmatas, kuras atstāja mani pilnīgi vienaldzīgu.

Bet sākšu no paša sākuma. Un kā pirmā šajā sarakstā ir Noras Ikstenas grāmatas „Esamība ar Regīnu”, kuru biju iekārojis jau pasen, taču dabūju salīdzinoši nesen par ļoti izdevīgu cenu no kādas dāmas, kurai vietnē ibook bija nicinošas atsauksmes. Lai vai kā, grāmata mani aizrāva teju tikpat ļoti, kā pašas Regīnas Ezeras nenosūtītās vēstules grāmatā „..pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”. Grāmatā ļoti spilgti atklājas Regīnas personība un dzīve. Liels plus šai grāmatai ir plašā bilžu kolekcija, kurā netrūkst arī pa kādai pikantai Ezeras bildei.

DSC_0053a

Vienu grāmatu no šī saraksta tomēr netiku līdz galam izlasījis un tā bija „Ilustrētā Kāmasūtra”, kuru tikai palaikam ņēmos palasīt priekšā savai sievai. Protams, bija dažas labas vietas, bet, kad lasīju par laulībām, sapratu, ka grāmata ir jāliek malā, ka sūds vien no tās ir, un nav vajadzības tērēt laiku lasīt ko tādu. Var jau būt, ka kādreiz piebeigšu atlikušās nodaļas, bet maz ticams, redzot, cik ātri aug mans grāmatplaukta saturs.

Pavisam cits stāsts ir ar Gunta Bereļa grāmatu „Es nekad nerunāju muļķības”, kuru dabūju grāmatas atvēršanas svētkos kopā ar dažām glāzēm vīna. Lai gan manā plauktā jau bija divas Bereļa grāmatas, no viņa lasījis nebiju pilnīgi neko. Tāpēc ar patīkamu satraukumu ņēmu izlasīt šos stāstus. Tos izlasot, nevarēju īsti saprast, vai grāmata ir ļoti laba vai tikai laba. Stāsti kā tādi dīvaiņi ar mani sadzīvoja vairākos lasīšanas piegājienos līdz pat pēdējam stāstam, kurā viens tipāžs ņem un dedzina grāmatas, un pēcāk arī slaktē nost rakstniekus, ha.

„Daudz pareizāk ir nevis dedzināt jau sarakstītās grāmatas, bet nogalināt rakstniekus.”

 „Pasaule paliks tīrāka, gaišāka un mierīgāka, ja no tās tiks izdzīti dzejdari.”

Gundegas Repšes „Jaukos ļaudis” es patapināju no sievas plaukta, jo toreiz aizbraucu uz Baldoni, kur savas līdzpaņemtās „Vidusšķiras problēmas” ātri tiku izlasījis. Repšes grāmata ir kā prāta mežģis. Tā ir pilna ar labām lietām, tikai nereti ļoti sarežģīti uzrakstīta, ko nevarētu teikt par R. Granauska grāmatu „Kenotafs”. Stāsts ir par rakstnieku, kuram ir nosacīts gultas režīms un kurš rakstot cenšas izdibināt dažus pagātnes notikumus. Stāsts ir nedaudz jocīgs un, jāatzīst, ka es to ne līdz galam sapratu.

Sekoja ātrs pārskrējiens pāri Ivetas Ratinīkas pirmajam dzejas krājumam „Rūgts”, kurš bija ļoti sievišķīgs un pavasarīgu sajūtu pilns. Izlasīju arī nejauši atrasto grāmatu „Laika noskaņas”, kuru nopirku uzreiz divos eksemplāros, lai vienu no tiem tūlīt pat uzdāvinātu sievas omei dzimšanas dienā, jo grāmata ir krāšņa un pamācoša ne tikai bērniem. Arī es, ticis ar to galā, uzzināju dažas lietas, par kurām iepriekš neko nezināju. Turklāt grāmatā ievietotās ilustrācijas rada patīkamas noskaņas.

Kad ar sievu devāmies velobraucienā pa Igaunijas salām, es līdzi paņēmu tikai vienu grāmatu (vēl vienu es iegādājos īsi pirms kāpām vilcienā, kas izveda mūs ārā no Rīgas). Šādā brīdī izvēlēties tikai vienu bija sasodīti grūti, bet beigu beigās man līdzi brauca Zigmunda Skujiņa „Jauna cilvēka memuāri”. Un tā bija lieliska. Tajā netrūka nedz gudru domu, nedz labu dialogu, tēlu raksturi un stāsts, kuru baudīt.

Bet grāmata, kuru iegādājos pirms kāpšanas vilcienā bija Dimiņa tulkotais romāns „Rabarberu sarkanais”. Sieva to lasīja pirms manis, jo viņas līdzpaņemtais Vilis Lācītis nebija gana labs… Aprast ar šo grāmatu nebija viegli, jo īpaši pēdējās nodaļas izskaņā. Tomēr kaut kas šajā romānā man tiesām patika…

Jūlijs beidzās ar divām dzejas grāmatām – Māra Salēja un Vīvi Luikas. Jāsaka, ka no abiem šiem autoriem biju cerējis sagaidīt ko labāku, tomēr līdz galam ar šo materiālu uzrunāts tā arī netiku. Taču es nesaskumu, jo daži dzejoļi, cik atceros, bija pat ļoti burvīgi.

IMG_4378a

Starp visiem vasaras piedzīvojumiem augusta vidū pamanījos būt Mansardā, kad tur tikās apgāda cilvēki un tulkotāji. Viens no viņiem bija Dens Dimiņš, kurš man uzdāvināja ne tikai Pereka lielo dzīves grāmatu, bet arī tikko apgādā Liels un mazs iznākušo islandiešu bērnu grāmatu „Briesmonītis teica nē!” Tā ir jauka bilžu grāmata ar saturu, kas beidzas ar „NĒ!” izkliegšanu. Biju iedomājies, ka, nokļūstot mājās, par šo grāmatu kaut ko uzrakstīšu, bet neko daudz jau pateikt nebiju spējīgs un atmetu domu par atsevišķu bloga ierakstu.

Līdzīgi ir ar pēdējā laikā izlasītajām dzejas grāmatām, kuru starpā ir arī Denī Vetervalda „Pāršķelt klusumu” un Ivetas Šimkus „Pēc tam”. Pirmais no šiem krājumiem bija gana izteiksmīgs, taču ne vienmēr spēja mani uzrunāt. Daži dzejoļi man patika ļoti, kamēr lielais vairākums atstāja pilnīgi vienaldzīgu. Līdzīgi bija ar Šimkus krājumu, kurš, ja vien tajā nebūtu dzejolis „Bērnība. Ķengarags. Gadalaiki”, bija visai vājš, lai neteiktu neko vairāk. Bija vēl divas dzejas grāmatas, bet par tām man tiešām nav ko pateikt…

Nu jā. Septembra vidū attapos, ka no sava goodread izaicinājuma grafika atpalieku jau par 14 grāmatām (pirms aizbraucu, biju 8 grāmatas priekšā). Tad arī sapratu, ka ir jāsāk lasīt, ka vasara ir beigusies, ka nav laika nelasīt. Sakrāmēju kaudzē vairākas pusizlasītas grāmatas un iesāku lasīt vēl dažas sen kārotās. Viena no tām, ko izlasīju, bija īsais pastāsts par baskājaino dziedātāju Sesāriju Evoru, kuru pirms tam pat klausījies nebiju. Protams, izlasot grāmatu, ņēmos nedaudz paklausīties viņas balsī, pie viena piebeidzot arī grāmatu par alkoholismu – „Velna dzira”. Sākumā man patika grāmatas ideja un stāstījums, bet pēcāk viss kļuva par vienu vienīgu atkārtojumu. Visu laiku viens un tas pats, tāda nožēlojama cilvēka daba, alkoholisms. Šo tēmu daudz patīkamāk bija lasīt Faladas izpildījumā grāmatā „Dzērājs”.

No plaukta paņēmu arī Pētera Brūvera krājumu „Mācos rakstīt”, kuru, strādādams grāmatnīcā, vienmēr apbrīnoju tā vāka dēļ. Grāmata ir savdabīga un savāda, bet gana interesanta pēc savas uzbūves. Tās sakārtojums un attēli vien ir pelnījuši uzslavas.

IMG_4404a

Vācijā iesāku lasīt ne-grāmatu veikalā nejauši uzietu grāmatu ar nosaukumu „Ķiršu koks pie Klusā okeāna”. Tā maksāja vienu eiro un mani uzrunāja tās ievads. Bet visādi citādi grāmata bija gluži parasta un ikdienišķa, bez īpašas sajūsmas lasāma. Tas ir stāsts par Šveices rakstnieku, kurš aizbrauc uz Ameriku novadīt dažas lekcijas. Līdzīgi bija lasīt grāmatu „Klases izbraukums”, kuru līdz galam nesapratu. It kā kaut kas tur notika, kaut kas tika runāts, bet… nē, es nesapratu. Vai arī pārlieku maz biju koncentrējies to lasot, ha.

Ok, un tad es izlasīju savā grāmatplauktā vienīgo atrodamo komiksu – Nīla Geimena „The Sandman: Endless Nights”. Un secināju, ka tā noteikti nav mana literatūra. Dažas nodaļas tomēr bija tīri labas. Izlasījis, sapratu, ka tā ir jāliek e-bay un jāmēģina notirgot, lai lieki nekrāj putekļus.

Un tikko izlasīju vēl divas grāmatas, šoreiz no latviešu repertuāra. Viena no tām bija grāmata par Jāni Gresti. Jānokaunas, jo pirms to izlasīju, es nezināju, kas bija Jānis Greste. Tur gan daudz lasāmā nebija, toties bilžu grāmatā netrūka. Nopirku to izpārdošanā, lai papildinātu savu lielo Mansarda kolekciju, kurā šīs grāmatas vēl nebija. Piebeidzu arī Sergeja Moreino nesen izdoto (biju arī grāmatas prezentācijas pasākumā) stāstu krājumu „Hypnosis”. Vietām tas bija pārlieku sarežģīts (pats autors teica, ka labprāt rakstītu vienkāršāk), dažbrīd smieklīgs un lielisks, pat pārsteidzošs.

Nu jā, tā kaut kā…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s