dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Perfektā teikuma nāve

Man jau bija tāda savāda nojausma, ka kaut kas no grāmatas „Perfektā teikuma nāve” bija dzirdēts, jo 2016. gada 9. decembrī ar pamatīgu nokavēšanos ierados Baltijas autoru prozas vakarā Baltijas autoru prozas vakarā laikmetīgās mākslas centrā kim?, kur tulkotāja Maima Grīnberga lasīja fragmentu no šī darba. Un kas to būtu domājis, ka nepilnus četrus mēnešus vēlāk šo grāmatu lasīšu ar lielu aizrautību un man tā patiks. Uz grāmatas prezentācijas pasākumu ģimenes apstākļu dēļ gan netiku, bet labprāt būtu aizgājis viņu satikt, lai gan tikai iepriekšējā naktī biju sācis grāmatu lasīt, vēl nenojauzdams, ka tā būs tāda, kāda tā ir.

IMG_9185

Jā, politika, bet par politiku var uzrakstīt arī saistoši, līdzīgi kā to darīja Velbeks savā pēdējā romānā „Pakļaušanās”. Reins Rauds raksta ar labu humora devu, varbūt tas arī ir galvenais šīs grāmatas trumpis. Uzreiz gribas izlasīt vēl kādu viņa grāmatu. Jau grāmatas sākumā viņš nekautrējoties atzīstas, ka stāsts varētu neatbilst vēsturiskajai patiesībai, bet tas ir sīkums, jo „atceroties pagātni, atmiņa saraujas. Laiks paātrinās. Vairākas vasaras kļūst par vienu.” Un viņš atvainojas, piebilstot: „Sakritības ir nejaušas, kā saka klasiķis, vārdi atstāti tie paši.”

„Un kaut kā jau galā tiksim, vienmēr esam tikuši, igauņi šajā zemē dzīvo jau sešus tūkstošus gadu, un kas tik nav gājis pāri, bet mēs joprojām šeit esam. Dzīve jau tāpēc vēl neapstāsies. Nav vērts aizmirst, ka rīt arī būs diena.”

Varoņu šai grāmatā ir daudz. Grūti pat visus uztvert, jo katram ir sava „odziņa”, kuru autors teikumu pēc teikuma apaudzē ar savu īpatnējo raksturu. Tie visi, līdzīgi kā mazās upes, saplūst vienā lielā un beigās ieplūst jūrā. Sižeta līnija ir tieši tāda. Pirmo reizi man gadījās tā, ka izlasot grāmatu, nekavējoties sagribējās to atvērt no jauna un lasīt vēlreiz. Ne tāpēc, ka kaut ko nebūtu uztvēris kā pienākas, vai šajā mazliet sarežģītajā darbā būtu palaidis garām kādu pavedienu, nē. Drīzāk tāpēc, ka man šis romāns likās kā mūzikas skaņdarbs, kuru var klausīties atkārtoti vēl un vēl.

Kādā intervijā rakstnieks teica, ka ir kāda meitene, kura ilgstoši esot mācījusies par Padomju Savienību un tās sabrukumu, bet kurai savas atmiņas par to neesot. Viņa esot rakstījusi grāmatas recenziju un atzinusi, ka tikai izlasot šo grāmatu viņa pa īstam ir sapratusi kas ir kas. Autors, protams, ir priecīgs par šādu lietu, sakot, ka tādējādi viņš esot sasniedzis savu mērķi.

„Kuru gan interesē torte, ja ir pirksti, mati, deguns, lūpas, mugurkaula rieviņa, lāpstiņas, dibens un krūtis? Kuru gan interesē puķes, ja no kājstarpes atskan silts un mitrs aicinājums un garus gadus aizturētai dziļai vairs nekādi nav vietas biksēs?”

IMG_9198

Protams, grāmata nav tikai par vēsturi un interesantu laiku, par fotofilmiņām, VDK, krieviem un igauņiem, par izbraucieniem, slēpšanos, cilvēkiem kā tādiem, par iedzeršanu un jaunām satikšanām, par cietsirdīgu izturēšanos un otra zākāšanu, jo starp visu to haosu, kas valda katrā „Perfektā teikuma nāve” lappusē (izņemot 168. lappusi, kura ar nolūku esot atstāta tukša), pavīd arī skaistas mīlestības ainas un retu reizi arī kāds interesants paskaidrojums vai fakts iz dzīves.

„Ja mēs vienmēr iepriekš zinātu, kas būs, mēs izturētos kā mašīnas. Tāpēc savā ziņā tieši negaidītais mūs padara par tiem, kas mēs esam.”

Bet vai es pats nopirktu šo grāmatu? Nē, jo diez vai spētu tikai pēc vāka informācijas apjaust šīs grāmatas patieso skaistumu, īpaši jau tādēļ, ka politika nav tas lauciņš, kurā esmu ieinteresēts. Bet galu galā esmu priecīgs, ka tā tomēr nonāca manās rokās, ka es to izlasīju.

IMG_9199

„ – Mācēsi no šejienes aiziet? [..]
– Mācēšu aiziet, [..] un mācēšu arī atnākt.”

Advertisements

One thought on “Perfektā teikuma nāve

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s