dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

14-14

Kad janvāra beigās apgādam jautāju pēc Andras Neiburgas pārizdotā stāstu krājuma „Stum stum”, es pieteicu, lai klāt piemet arī itāļu rakstnieka Nučo Ordine nesen izdoto grāmatu „Nelietderīgā lietderīgums”, kuru tulkojusi Dace Meiere. Vēlāk uzzināju, ka šis rakstnieks būs satiekams arī Latvijas Grāmatu izstādē, bet līdz tam gan derētu izlasīt šo viņa grāmatu. Kad divas dienas vēlāk saņēmu atbildi par abām grāmatām, man piedāvāja paņemt arī „14-14”. „Tik tikko atnāca”, man Linda rakstīja, piebilstot: „Vairāk jauniešiem, bet mazums, gribas ko vieglu palasīties?” Lai gan jaunieša gadi man sen jau aiz muguras, daudz nedomājot piekritu šim darījumam, smejoties piezīmējot, ka tas ir uz viņas atbildību. Kad visas trīs grāmatas sasniedza savu adresātu, kā pirmo sāku lasīt tieši Neiburgas krājumu, kamēr uz „14-14” pieteicās Anna. Viņa gan sadomāja iesākt lasīt kaut ko citu, tāpēc pats ņēmos lasīt arī šo jaukā paskata grāmatu. Un aizrāvos…

Liels bija mans prieks, kad ieraudzīju, ka šī grāmata ir tulkota no franču valodas, ka abi autori ir francūži, jo franču literatūra man vienmēr ir patikusi un patiks, neskaitot to spoku grāmatu, ar kuru bija visai pagrūti tikt galā. Bet arī šī grāmata ir vistīrākā fantāzija (un parasti es cenšos tādas nelasīt), taču šoreiz biju gana ieintriģēts visa romāna garumā.

Stāsts ir par diviem jauniem zēniem, kuru dzīves tik tikko sākušas iegrozīties uz pareizā ceļa. Viņi labi apzinās savu mīlestību pret meitenēm, savas nākotnes ieceres utt. Tomēr katrs no viņiem dzīvo savā laikmetā un tikai tīras nejaušības pēc viņi viens otru iepazīst caur vēstulēm, kuras brīnumainā kārtā pārvar šo gadsimta barjeru, kas grāmatā aprakstīta tik nesamāksloti, ka nav pat vajadzības spriedelēt par faktu, kā tas iespējams.

p1040268

Romāna darbība sākas 2014. gada 1. janvārī Lānas pilsētas kapsētā – „ideāla vieta randiņam, vai ne?” Adriēns tur gaida savu Marionu, kura tomēr atsaka, jo, viņš, kā reiz, nav paguvis viņai izteikt savas jūtas. Pat viņa mazā māsa Adriēnu reiz mudināja atklāties: „Ja tu viņu mīli, kāpēc nepasaki?” Agrā bērnībā viņš to jau bija darījis, bet pieaugot viss sarežģījas. Viņš gaida. Ir jau desmit vakarā. Un tad atnāk viena īsziņa pēc otras, kurā Mariona atvainojas, ka nevar tikt, saka, ka ar viņu „notiek kas neticams”, ka viņa ir iemīlējusies Frankā. „Acīs sāk ņirbēt simtiem zvaigznīšu, galva griežas, dziļi kaklā spiežas milzīgs kamols. Kājas pēkšņi saļogās…”

Paralēli šim stāstam, kurā darbojas Adriēns, ir arī otrs stāsts par citu puisi no Korbenī, kas atrodas divdesmit trīs kilometrus (pa mūsdienu ceļiem) tālāk. Šī puiša vārds ir Adrians un viņš dzīvo 1914. gadā. Arī viņa stāsts sākas tieši 1. janvārī. Un arī viņš atrodas kapsētā. Viņa iecerētā ir Simona. Divas dienas vēlāk viņš no „brālēna” saņem vēstuli, kura ceļojusi caur īpašu pastkastīti. Ar to tad arī sākas abu puišu sarakste, kurā, brīnumainā kārtā, netiek pieminēti datumi, tāpēc uzreiz nav skaidrs, ka tas viss ir gana neticams stāsts.

Vēstulēs katrs stāsta savas lietas – sākotnēji cenšoties iebarot otram melus, lai parādītu savu pārākumu, bet vēlāk pat sniedzot vērtīgus padomus. Par dīvaino valodu un izteicieniem abi tikai nobrīnās. Puisis no mūsdienām dažbrīd nesaprot, kāpēc viņi viens ar otru nevarētu sarakstīties caur e-pastu vai sazvanīties, bet 1914. gadā dzīvojošais zēns brīnās par visiem šiem jautājumiem. Un tikai vēlāk romānā Adriēns kādā no dienām sadomā aizmīties līdz Korbenī un satikt „brālēnu” dzīvajā. Tāda iespēja rodas arī Adrianam, kad viņš kopā ar skolotāju (pirmo reizi braukdams automašīnā) dodas uz Lānu, kur „brālēnu” nesatiek. Par visu to mistiku brīnās arī viņa skolotājs, jo ir redzējis uz vēstulēm dīvainās pastmarkas…

p1040270

Romānā ļoti izteiksmīgi tiek risinātas abu zēnu attiecības caur vēstulēm līdz pat romāna beigām. Kad viņi apzinās, ka ir no dažādiem laikmetiem, viss kļūst daudz vienkāršāks, jo Adriēns gluži nejauši palīdz draugam no pagātnes izbēgt no nāves. Viņš palīdz arī viņa māsai, ģimenei un drauga izredzētajai, jo, kā zināms, 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš. Tā tad arī ir galvenā tēma, kura tiek risināta pēc tam, kad abi apzinās savu stāvokli katrs savā tagadnē. Adriēns internetā smalki izstudē visu kara norisi, kas saistīta ar abām šīm pilsētiņām Francijā un brīdina draugu. Līdz ar to arī lasītājs gūst savu vēstures mazumiņu. Vēlāk tas palīdz izglābt arī draudzeni kādā klases ekskursijā, jo patiesībā tā aina varēja būt krietni bēdīgāka, drausmīgāka, ja vien nebūtu šīs zināšanas, kas zēnam tobrīd jau bija. Tajā vietā arī sapratu, ka tas nav tikai jauniešiem domāts romāns, jo ar visu to sajūtu, kas ielikta šī stāsta rindkopās, pietiek arī man, lai gūtu baudījumu un vērtīgas dzīves atziņas. Un nevienā brīdī nejutu nožēlu, ka manās rokās tik nejauši ir nonākusi šī grāmata, par kuru citkārt varbūt pat nebūtu iedomājies. Par to tad arī liels paldies Lindai.

P.S.

Vienu brīdi romānā parādījās kāda veca kundze, kas Adriēnam uzkliedza par vēstuļu sūtīšanu. Tas bija moments, kuru sākotnēji tā īsti nemaz nesapratu un nodomāju, cik lieka bija šīs vecās kundzes parādīšanās grāmatā, bet tikai beigās tika atklāts, kas zem tā visa slēpjas, kāda maģija tā ir un cik nozīmīga vēstures nogriežņos. Arī tēva un dēla attiecības beigu beigās izdodas atrisināt, lai gan Adriana tēvs spītīgi gribēja palikt Korbenī un apstrādāt savu zemi, kas tajos laikos bija primārais un iespējams pat vienīgais darbs. Tikai pateicoties no nākotnes atsūtītajām tabletēm, kuras spēja glābt zēna mazo māsu, tēvs uz dēlu sāka skatīties pilnīgi citām acīm un stāstu par tuvojošos postu uztvēra ar saprotošu nostāju, kas galu galā izglābj arī viņu no šī briesmīgā kara.

„…un tomēr šis atrisinājums ir tik pašsaprotams: tēvs ir iemācījies paļauties uz savu dēlu, un tieši šāda paļāvība ir tā, kas veido ģimeni.”

Grāmatā starp prieku mijas skumjas, starp neticību izlaužas ticība, starp cilvēkiem atplaukst mīlestība un draudzības iegūst jaunas formas.

p1040272

Advertisements

One thought on “14-14

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s