dzīve · internets · proza

Oktobris grāmatās

Pirms ķēros klāt šim rakstam, es atvēru iepriekšējā mēneša atskatu un atkal jau jāsaka, ka laiks ir aizskrējis nemanot. Tas gan nav nekas neparasts, īpaši jau šajā vecumā. Iepriekšējo mēnesi es sāku ar ceļojuma noslēgšanu, jo augusta beigās aizminos uz Latgali. Ak, vasara! Ak, nostaļģija pēc mežonīga karstuma un svelmes! Tomēr tas viss ir beidzies… Continue reading Oktobris grāmatās

dzīve · internets · proza

Hermaņa dienasgrāmata

To, ka kaut kad (ar lielu uzsvaru uz „kaut kad”) lasīšu Alvja Hermaņa „Dienasgrāmatu”, es zināju vairāk nekā droši, jo šāds formāts man allaž ir licies daudz tuvāks par visiem citiem formātiem, tai skaitā – fantāzijas žanru, kuru es nelasu vispār, tā kā, piemēram, Ievas Melgalves – iespējams, neglītākās latviešu rakstnieces – grāmatas manā mājā… Continue reading Hermaņa dienasgrāmata

dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Džezs pār Donbasu

Šķiet, šī ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana grāmata, kurš latviešu lasītājiem varētu būt zināmāks tieši kā dzejnieks, jo pabijis arī Dzejas dienās Rīgā, nāca tieši īstajā laikā un arī gadalaiki to lasot nomainījās tāpat kā garām aizsteidza grāmatas 374 lapaspuses, kurās netrūka pilnīgi nekā. Laikā, kad es lasīju grāmatas pēdējās rindkopas, Ukraina ar medaļām „Brālis par… Continue reading Džezs pār Donbasu

dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Maijvaboles dara to visilgāk

Grāmata dienasgaismu ieraudzīja jau pavasara vidū un pavasara vidū es to arī pirmo reizi atvēru, lai ar nelielu ziņkāri ieskaitītos dzīvnieku kaislīgās dzīves aprakstos. Jau satura rādītājs mani mazliet ieintriģēja un kā pirmo sāku lasīt tieši pēdējo nodaļu. Tā bija nodaļa par zaķiem, kuri, kā raksta grāmatas autors, kniebjas līdz ģībonim. Tobrīd gan grāmata „Maijvaboles… Continue reading Maijvaboles dara to visilgāk