dzīve · proza

Jūlijs grāmatās

Tā kā uz divām nedēļām biju izbraucis no valsts un nedēļu pirms tam nebiju ticis pie rakstīšanas, es neesmu uzrakstījis arī mazo jūlija rakstu. Taču nekur tas neizpaliks, lai arī grāmatu lasīšana šajā laikposmā nebija primārā. Lielākā daļa mana laika aizritēja sēžot uz velosipēda un cītīgi minot tā pedāļus. Jā, pirms tam es vienkārši biju gana slinks lasītājs un šī mēneša statistika ir kā melna strīpa uz pārējo mēnešu fona. Taču es lasīju. Izlasīju trīs grāmatas, lai gan trešdaļa jūlija aizritēja futbola čempionāta atmosfērā.

Pirmā no manām jūlijā izlasītajām grāmatām bija 2005. gadā Nordik paspārnē izdotā Eduarda Veidenbauma dzejas grāmata. Šo izdevumu es divus vai trīs gadus vēlāk cītīgi meklēju visos iespējamos grāmatu veikalos līdz beidzot kaut kur tomēr atradu. Tajā bez Veidenbauma jau klasiskajiem dzejoļiem ir arī dažu citu dzejnieku panti, kas veltīti šim dižajam latviešu dzejniekam. Grāmatas pēcvārdu sarakstījis Knuts Skujenieks. Par dzejoļiem izteikties būtu visai lieki. Domājams, ka katrs kārtīgs latvietis (vai vismaz tie, kuri šo lasa) ir pazīstami ar Eduarda Veidenbauma dzeju. Ja ne visu, tad vismaz daži panti ir zināmi ikkatram. Kaut vai „Kā gulbji balti padebeši iet”. Vai, piemēram, šis, kuru, domājams, Latvijas politiķi un daudzu iestāžu locekļi ar cēli paceltu zodu var saukt par savas dzīves moto vai himnu:

Ej un dzenies tik pēc naudas,
Krāp un blēdi tik, cik jaudas,
Rauj no citiem, rauj, kur dabū,
Skaties tik uz savu labu.

 

Otrā bija Mišela Velbeka grāvējs „Pakļaušanās”, kuru es dabūju jau mēneša sākumā un drīz arī to izlasīju, neko citu nepiejaucot. Aizgāja viegli… kā pa diedziņu. Par to vairāk jau tiku rakstījis, tāpēc neatkārtošos, sakot vienīgi to, ka Velbeks bija savā elementā. Netrūka alkohola, netrūka sievietes un dzimumakti ar šīm radībām, netrūka ironijas vai pārsteiguma momentu un vienkāršības. Tieši tāds ir Mišels Velbeks katrā savā romānā, un katrs viņa romāns ir notikumu vērts un tautās apspriests.

Kad aizbraucu ceļojumā, es līdzi paņēmu vācu valodā esošo grāmatu „80 sievietēs apkārt pasaulei”. Taču jau agri sajutu, ka visu nepagūšu izlasīt un tāpēc iesāku lasīt Antuāna de Sent-Ekziperi „Dienvidu kurjeru”, kurš bija komplektā ar divām citām viņa grāmatām („Vēstule ķīlniekam” un „Kara lidotājs”). Tā kā abi pārējie grāmatā iekļautie stāsti man jau bija zināmi, atlika izlasīt vienīgi kurjeru. Kaut kas tajā bija. Jau iesākums mani tik ļoti aizrāva, ka jutu, cik tuvs man kļūst šī franču autora rokraksts. Šķiet, ceļojumam gluži noderīga literatūra. („Debess, dzidra kā ūdens, nomazgāja zvaigznes, un tās sāka mirdzēt. Tad bija nakts.”) Sižets gan vijās daudzpusīgi… vijās kā čūska, kas aizbēg neizpļautā ceļmalā. Bet pamats visam bija viens – Žaks Bernī un Ženevjeva.

 „Pasaule skatlogā – pārāk klaja, pārāk pārskatāma; pilsētas noteiktā kārtībā uz saritinātas kartes, ko lēnā zeme attina ar jūras paisuma noteiktību.”

IMG_6867a

Advertisements

One thought on “Jūlijs grāmatās

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s