dzīve · No rokas rokā! · proza

Muļķība

Vienmēr patīkamāk ir dižos pasaules rakstniekus iepazīt jau ar viņu pašiem pirmajiem sacerējumiem un pēcāk paraudzīties uz to izaugsmi vai norietu. Ir daudz tādu rakstnieku, kurus vēl neesmu lasījis tikai tāpēc, ka mana kolekcija sastāv no viņu jaunākajiem darbiem, kamēr agrīnie latviski nemaz nav izdoti. Es gan lasu arī vāciski, bet arī viņi ne vienmēr ir izdevuši visu mana kārotā autora sarakstīto literatūru. Savulaik Dienas Grāmata aizsāka izdot dižā Džordža Orvela pirmos darbus un, lai gan biju izlasījis „Dzīvnieku fermu”, kā nākamo es ņēmos lasīt tieši viņa pašu pirmo grāmatu „Posts Parīmē un Londonā”. Tā mani ļoti aizrāva, tai bija liela ietekme uz manu ikdienu. Tādā garā es arī gribēju turpināt, lai gan latviski ir palikuši neizdoti vismaz divi viņa romāni. Un turpmāk es tā tiku darījis ar visiem – Remarku, Milleru, Ficdžeraldu, Sagānu u.c.

Par Džozefu Konrādu pirms tam nebiju dzirdējis itin neko, taču uzreiz pamanīju jaunās izdevniecības Burtlicis Burkšķis izdoto „Almajera muļķība”, kura sava dizaina dēļ izcēlās uz grāmatnīcu jaunuma galda. Tā gan ilgu laiku citu acīm palika nepamanīta un to man pēcāk teica arī Gatis, kurš 20. martā man bija uzrakstījis e-pastu, kurā piedāvāja man izlasīt izdevniecības pirmo grāmatu un uzrakstīt par to atsauksmi. Protams, es piekritu, jo man patika gan grāmatas noformējums, gan ideja, ka Burtlicis Burkšķis nodarbojas ar latviešu valodā līdz šim netulkoto vai tikai vecajā drukā izdoto grāmatu izdošanu. To vēsta arī grāmatas beigu lapaspuses. Es gan ceru, ka tajā būs vēl kāds klasisks darbs un šis nebūs vienīgais…

Lai nu kā, es grāmatu biju šķirstījis, apbrīnojis un pēc manas sarakstes ar Gati, kurš pēcāk piedāvāja satikties, lai nodotu manā īpašumā vienu grāmatas eksemplāru, sāku to arī lasīt. Tikāmies mēs 24. marta pēcpusdienā pie Mansarda Nice Place. Gatis ārpusē smēķēja un tad pagalmā ieripoju es. Nedaudz parunājāmies par grāmatas noietu, tirāžām un skumjo jaunās izdevniecības iesākumu. Es gan biju gana optimistisks, lai domātu, ka grāmatas ceļš līdz lasītājiem vēl tikai notiks. Vajadzīga pacietība.

Dažas dienas vēlāk es atvēru grāmatu un sāku to lasīt. Bija silta pavasara diena, saule spiedās acīs. Todien gāju satikties ar kolēģi, jo mums abiem bija brīvdiena. Sēdēdams viens pats viņas koridorā, es izlasīju autora priekšvārdu, un tikai. Jau šīs lapaspuses parādīja, cik spēcīgs ir šis rakstnieks, kura citus darbus jau priekšlaicīgi tiku apskatījis un ielicis savā vēlmju sarakstā. Atļaušos nocitēt kādu rindu no priekšvārdā rakstītā: „Starp mums un šiem tik tālajiem ļaudīm pastāv saikne. Ar „mums” es šeit domāju īstus vīriešus un sievietes, nevis tos valdzinošos un smalkos rēgus, kas slīd pa mūsu dubļiem un caur mūsu dūmiem, liegi mirdzēdami visu mūsu tikumu spožumā; kam piemīt perfekta izsmalcinātība, smalkjūtība un gudrība, taču, tā kā tie ir vienīgi rēgi, tiem trūkst cilvēciskas sirds. [..] es aprobežojos ar līdzi jušanu parastiem mirstīgajiem, lai arī kur viņi dzīvotu; mājās vai teltīs, miglas klātās ielās vai mežos aiz drūmām mangrovju rindām…” To izlasījis, es uzreiz jutu, kāds spēks ir autora teiktajam un zināju, ka arī grāmata būs tikpat spēcīgā. Iesācis lasīt pirmo nodaļu, kolēģe atvēra durvis un ielaida mani iekšā. Pēcāk es grāmatu biju atstājis novārtā, jo negribēju iesākt kārtējo grāmatu, kad citas jau iepriekš iesāktās grāmatas gaidīja uz mani mājās…

Jā, pirmais, kas iekrita acīs, bija tieši grāmatas dizains, kuru slavēja arī Gatis, sacīdams, ka tādējādi viņi centās pievērst cilvēku uzmanību. Latvijā gan liela daļa izdevēju pie grāmatu dizaina izstrādes darbojās ar aizvērtām acīm vai viņiem trūkst izdomas. Taču šis darbs bija pat ļoti izskatīgs. Man patika arī papīrs, lai cik tas nebūtu mazsvarīgi. Pirmā atvēruma bilde, kurā zem zīmējuma rakstīts „nopērc manu grāmatiņu”, gan šķita visai lieks un banāls.

Kad tiku pie lasīšanas, es visai ātri tiku izlasījis dažas nodaļas, bet pēc tam darba dēļ kaut kā nesanāca pievērsties tieši šim romānam un laika gaitā tikai retu reizi virzījos tajā uz priekšu. Teikšu godīgi, jau sākumā man grāmata likās drusku sarežģīta. Esmu radis lasīt daudz vienkāršāku literatūru, bet te bija vajadzīga lielāka koncentrēšanās. Tas gan nenozīmē, ka grāmata bija nebaudāma. Nē, gluži pretēji – tā sevī ietver ļoti kvalitatīvu literatūru un saturiski bagātu daiļdarbu, kas tulkots tik meistarīgi, ka dažbrīd mani pārņēma neliela skaudība par tāda darba ieguldījumu…

Es gan neuztvēru visu kā nākas. Sižets bija skaidrs, tikai atstāstīt to kādam tālāk bija (ir) visai pagrūti. Ja no paša sākuma es sajutu aizvien lielāku cieņu pret autoru un grāmatā ieguldīto darbu, tad vēlāk kaut kur apmaldījos. Varbūt tie bija džungļi, kuros norisinājās romāna darbība? Kaut kas mani tajā visā ierāva un pat brīžos, kad noliku grāmatu nostāk, kāda daļa manis aizvien dzīvoja upes krastā un juta to laiku, kurā grāmata sarakstīta un izdota (1895. gads). Valoda ir bagātīga. Dažviet pat visvienkāršākās lietas ir aprakstītas tik kolosāli, ka jābrīnās par šādu literāro kvalitāti: „Viņš nodrebēja aukstajā nakts gaisā un pēkšņi apjauta dziļo tumsu, kas līdz ar saulrietu bija nolaidusies pār upi, izdzēsdama pretējā krasta aprises.” vai šeit: „Daudzskaitlīga un reprezentatīva kožu sapulce noturēja krāšņas dzīres pie lampas ar enerģiskas odu drūzmas muzikālo pavadījumu fonā.”

Šāda veida darbu ir grūti kādam ieteikt, jo tajā ir viegli apmaldīties. Baltais vīrietis dzīvo savu dzīvi upes krastā, nost no sievas. Viņam tiek apsolīta meitene un bagātība. Līdzīgi daudz vēlākiem darbiem par mafijām, šeit tāda veida darbības norisinās piekrastēs un uz ūdeņiem. Es apjūku visā tajā. Nespēju arī saprast, cik ļoti lielā mērā šis darbs mani ir hipnotizējis. Un, neskatoties uz grūto sākumu, ļoti ceru uz vēl kādas šāda mēroga klasikas parādīšanos grāmatnīcās…

P1510951

Advertisements

One thought on “Muļķība

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s