dzīve · proza

Sveiks, Māra Bērziņa kalēj!

Vispirms gan gribēju tikt galā ar Māra Bērziņa „Titāna skrūvēm”, kura sekoja visām iepriekšējām viņa uzrakstītajām un manis izlasītajām grāmatām, jo jau pasen to biju iesācis lasīt. Taču tolaik to lasīt bija iesākusi arī mana draudzene, kura pēcāk, kad pavasara izskaņā izšķīrāmies, grāmatu paņēma pie sevis. Kad grāmatu atguvu, biju jau iesācis lasīt vairākas citas… Continue reading Sveiks, Māra Bērziņa kalēj!

Apgāds Mansards · dzīve · proza

Besa un spoki no Francijas

Abas šīs mazās grāmatiņas (Noras Ikstenas „Besa” un Brižitas Alegras „Senomagusas spoki”), kuras jau pasen izdevis Apgāds Mansards, es izlasīju jau laikā, kad ārpusē no pavasara siltuma vēl nebija ne miņas. Laikā, kad ziema stindzināja visvairāk. Ja pareizi atceros, pirmo es tiku iegādājies spoku grāmatu, kuru nebūtu pamanījis vai pat virsū tai skatījies, ja vien… Continue reading Besa un spoki no Francijas

dzīve · Jāņa Rozes apgāds · proza

Uz ģeniālas nots

Kolīdz veikalos bija parādījusies grāmata „Nots”, es to iekāroju kaut vai tikai tādēļ vien, ka mani piesaistīja tās gana vienkāršais vāks. Līdz ar to šī melnbaltā fotogrāfija ar vīrieti un cigareti man bija gana saistoša, lai ielūkoties, kas tad šajā grāmatā tiek rakstīts un kā tas viss tiek pasniegts. Autors man jau bija zināms, jo… Continue reading Uz ģeniālas nots