dzīve · internets · proza

Visi pasaules labie un es

Kad bija izdota mana pirmā grāmata un tā limitētā daudzumā nonāca dažu izredzēto rokās, Anita bija viena no pirmajām, kas to steidza izlasīt un teicās uzrakstīt recenziju. Viņa gan noslinkoja un neuzrakstīja visu, ko vēlējās uzrakstīt, taču tādu mazu ieskatu viņa veica gan, tāpēc nodomāju, ka tas jāieliek arī šeit, neskatoties uz to, ka tas bija tik sen atpakaļ. Toreiz es tiku saņēmis šo grāmatas recenziju ar piebildi, ka tas esot tikai pagaidām. Un tā nu es gaidīju turpinājumu, taču to nesaņēmu…

Lūk, grāmatas “Visi pasaules labie un es 1. daļas īsa recenzija:

„Iesākot lasīt grāmatu Visi pasaules labie un es, biju sajūsmināta. Grāmata ir rakstīta dienasgrāmatas formātā, kas ir tieši tāds, kādā pati vienmēr sapņoju rakstīt publiski. Autors izmanto vienkāršu valodu, sarunvalodu, visu apkārt esošo apraksta tieši tā, kā to redz un jūt. Mani aizkustināja ideja par to, ka vīrietis tik atklāti un bieži runā par iemīlēšanās valodu un darbam visvairāk pietuvināja ieraudzīta līdzība ar sevi pašu – mēs abi acīmredzot esam bijuši un joprojām esam atkarīgi no iemīlēšanās. Interesanti bija vērot ainas, kurās parādīta pazīstama vide un izbaudīt klātbūtnes sajūtu gandrīz visos aprakstītajos notikumos. Un runājot par aprakstītajiem notikumiem – šeit parādās pirmie mīnusi darbā un visā autora rakstīšanas stilā. Visā kopumā ir pārāk daudz darbību aprakstu, tomēr pārāk maz pievēršanās svarīgiem sīkumiem, kas palīdzētu lasītājam labāk saredzēt konkrēto ainu.”

lauuuura

/ Anita V., 2014. gada septembris

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s