dzīve · proza

Elīnas G. kompots

Edgars aicināja pie sevis ciemos, sakot, ka viņam mājās esot ķīselis. Baiba nodomāja, ko viņš atkal muld, paprasīja to arī balsī, bet tā bija manās rokās esošā grāmata „Kompots”, kas lika Edgaram šo informāciju izpaust. Jā, vēl nebija iesācies garais februāra mēnesis, kad janvāra pašā nogalē grāmatnīcā uz jaunuma galda pamanīju Elīnas Gabrānes baltos vākos ietērpto „Kompotu”. Tas stāvēja uz galda paaugstinājuma paša stūra. Uz grāmatas aizmugurējā vāka bija rakstīts, ka šo grāmatu nav vēlams likt plauktā starp citām grāmatām, lai tur tā arī paliktu stāvam. Tā esot jānoliek sev pa rokai, kaut vai zem spilvena, vai vēl nez kur. Varbūt šie vārdi manī radīja šo interesi par grāmatu, tāpēc ņēmos vērt vaļā šo 35 miniatūru krājumu. Tas papildināts ar Madaras Gabrānes (autores māsa?) mākslas darbiem pie katras no tām.

„Esmu nakts stalkeris, kas apsēsts ar nakts šarmu kā citi ar lēdiju smailpapēžu klik-klak kurpēs no otrās paģezdas. Apsēstība vilina mani katru vakaru kautri to vērot…” Tā tiku lasījis grāmatas sākumā. Ar to pilnībā pietika, lai skaidri zinātu, ka gribu izlasīt arī pārējo materiālu, ka izlasīšu to jau tanī pat vakarā. Un šīs miniatūras no tiesas bija ļoti pretimnākošas manam tā brīža stāvoklim vai domu pavedienam. „Tu tajā brīdī nošaudījies, un es sapratu – tev ir alerģija no mūsu nākotnes.”

Nedaudz tālāk („Veltījums nekonkrētai filmai”) autore uzdod jautājumus, uz kuriem pilnā balsī gribējās bļaut „JĀ!” – „Vai esi kliedzis, līdz apstājas sirdspuksti, bet joprojām katrs sitiens pa sirdi ir vēzēts ar veseri?” Tas viss lasās loti vienkārši. Dažbrīd pat likās, ka tie ir kā dzejoļi, kas rakstīti prozā. Brīžiem ļoti pavasarīgi. Kā reiz, tajās dienās arī ārpasaule bija daudz siltāka, šķiet, pavasaris pat bija atnācis pavisam tuvu klāt. „Pukstošais muskulis trīcēja kā apšu lapa vētrā. Dvēsele kā kaija pārlidoja pār manu vientuļo salu. Un atkal tu.”

Biju aizgājis mājās ar visu „Kompotu”. No rīta sala rokas pieturā ar „Kompotu”. Es braucu uz darbu. „Garāmgājēju nodurtās galvas skaita soļus līdz darbavietas slieksnim.” Šīs miniatūras manī iesēdās un palika tur kā alkohols, kas noreibināja mani dienu vēlāk. Grūti saprast, cik ilgā laikā tās tapušas, kādos gadalaikos rakstītas, bet siltas sajūtas pārņēma ikviena no tām. „Krītoša zvaigzne, tukšs solījums, skumju miksējums ar pagātnes prieku, mīlestība un citi negali, tu, tu, atkal tu, īssavienojums, haoss.”

Un tad bija „Dvēseles aklums” – depresīvs kā patreizējais laiks aiz maniem tumšajiem vienistabas aizkariem: „Es joprojām esmu šokā, kā tu iekļuvi manā dvēseles miteklī.” Kaut ko man tas viss atgādināja. Protams, ne manis paša pārdzīvoto, bet varbūt kaut ko līdzīgu liekot izciest kādam citam! Kad no sikspārņiem, kas tajā minēti, biju atbrīvojies, domas neceļos palīdzēja neaizlaist prāta luksofori, kas pieminēti stāstā „Mēs”.

 DSC00290

Biju nonācis savā darbavietā. Vēl pirms stājos kasē, izlasīju „Divrindes pasaku” – „Es dodu, tu ņem. Es dāvinu, tu noliec. Es smaidu, tu smīkņā. Es priecājos, tu garlaikojies…” Todien Elza teica, ka viņai esot garlaicīgi. Darīt nebija ko. „Tu skaties, es novēršos. Tu pienāc, es atkāpjos. Tu nesaproti, es neskaidroju…” Tūlīt pēc tam jau atrados pie savas kases un gaidīju nākam cilvēkus, par kuriem man ir aizkavējies viens stāsts. Elīnas „Kompotu” es gan nenoliku līdz nebiju ticis ar to galā. „…un es attopos uz ceļiem peļķes gultnē, kur atspulga vietā redzu vien pārsprāgušas sirds pēdas.” Tieši tik skarbi tiek rakstīts „Izgāztuvē”. Kā reiz, līst visu dienu. Lietus grabina skārda palodzes. Un peļķes mājīgi iekarojušas apkārtnes ceļus un trotuārus. Kā tādi bēgļi visu Eiropu…

Advertisements

One thought on “Elīnas G. kompots

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s