dzeja · dzīve · internets · proza

Janvāris grāmatās

Pirmais gada mēnesis jau aizsteidzis prom kā autobuss-ekspresis, bez pieturām, kurās varbūt kāds tomēr būtu vēlējies izkāpt, vai varbūt pievienoties tālākam braucienam. Ej nu sazini! Un es neteikšu, ka šis gada sākums būtu bijis ražīgs, lai gan izlasīto grāmatu daudzums ir pietiekošs (?). Tas gan tikai tāds vājš mierinājums, zinot, cik daudz grāmatu stāv rindā,… Continue reading Janvāris grāmatās

Apgāds Mansards · dzīve · proza

Dzifts. Mans pirmais detektīvs

Uzreiz jau pateikšu, ka par Mansarda 2013. gadā izdoto Vladislava Todorova „Dziftu” man nav daudz ko pastāstīt. Un ne tāpēc, ka grāmatai būtu kāda vaina vai kā savādāk, nē, tā vienkārši nav izstāstāma tā, kā es to būtu gribējis izstāstīt. Tādēļ vien ir labāk paklusēt, bet ne pavisam, ha. Starp citu, šo grāmatu jau sen… Continue reading Dzifts. Mans pirmais detektīvs

dzīve · internets · proza

Atgriezties bērnībā

Reiz sensenos laikos, kaut kad 90-to gadu sākumā, man piespiedu kārtā nācās daudz sava laika pavadīt pie grāmatas “Palle viens pats pasaulē” un ne tikai. Tomēr šī grāmata man atmiņā palikusi visciešāk. Teksta tur gan nebija daudz. Taču tolaik es ar lasīšanu vēl nebiju uz “tu”, tāpēc nereti plūda asaras. Cik gan litrus šī acu ūdens… Continue reading Atgriezties bērnībā

dzeja · dzīve · proza

Ieskats 2016. gadā. Ziema

Es guļu līdzās piecām grāmatām, lai gan daudz labprātāk naktis pavadītu līdzās siltam augumam. Grāmatu skaits, protams, ir mainīgs. Vienu no tām es šodien noliku uz galda, jo tā ir izlasīta. Vai par to kaut ko rakstīšu, es nezinu. Naktīs lasīt ir daudz patīkamāk, ja pēc tam nav jāiet uz darbu. Bet arī tur man… Continue reading Ieskats 2016. gadā. Ziema