dzīve · proza · vēstules

Regīnas Ezeras nenosūtītās vēstules

P1410662Tikko biju dabūjis Regīnas Ezeras grāmatu „…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”, kuru biju meklējis un centies iegūt jau vismaz gadu vai vairāk. Reiz mūsu sarunās Anita par to ieminējās, stāstot, cik tā laba, cik ļoti viņai tā gājusi pie sirds, tāpēc arī es to sakāroju un tiecos iegūt to savā īpašumā. Oktobra beigas bija liktenīgas, un manās rokās nonāca šī rozā vākos iesietā grāmata. Es to izlasīju vienā acumirklī. Jau grāmatas ievadā ir teikts, ka šīs vēstules ir „patiesas, cik patiess ir cilvēks pats pret sevi sāpēs un laimē”. Tās rakstītas tik ļoti sen, tās rakstītas cilvēkam, kurš tās tobrīd netika lasījis. Bet tā kā grāmata iznāca pēc autores nāves, bet saņēmējs vēl šobrīd ir dzīvs, viņš noteikti tās ir izlasījis. Varbūt pat atbildējis? Tik dziļi gan neesmu racies; paliku vien pie tā, ko tiku izlasījis.

Pirmajā vēstulē tobrīd vēl 35 gadus jaunā Ezera, kurai bija vīrs un bērni, raksta, ka viņai būtu grūti šo vēstuli rakstīt, ja viņa zinātu, ka viņš – Gunārs Priede – to kādreiz izlasīs. Tā jau ir. Arī dienasgrāmatas ieraksti parasti kļūst daudz tukšāki, ja tu sāc domāt, ka kāds to visu varētu izlasīt. Rakstīšanas brīdī ir jābūt dziļai pārliecībai, ka tas paliks tikai pie tevis.

Ir pavasaris. Ir 1. maijs, kad viņa to raksta. Seko vēl viena vēstule, kuru viņa nobeidz ar skarbiem vārdiem: „Vai dzīve bez savstarpējas mīlestības nav kaut kas līdzīgs prostitūcijai, kaut arī tie, kas dzīvo kopā, sauktos vīrs un sieva? Patiesība? Domāju, ka jā. Tikai „ķecerīga patiesība”. Un ķecerus vienmēr un visos laikos dedzina uz sārtiem.” Regīna bieži vēlas savai mīlestībai piezvanīt, to arī viņa nereti apraksta vēstulēs. Un viņa ilgojas viņu satikt. Līdzīgas vēstules saņemu es pats. Tās ir ilgu pārpilnas. Par laimi tās atnāk arī pie manis, ne paliek nenosūtītas.

„Agrāk atšķirtības dienas man bija vienas vienīgas mokošas gaidas. Tagad es vairs negaidu. Man pietiek ar iepriekšējās tikšanās reizes mazumiņu…”


Dienā, kad dabūju šo grāmatu, es daudz nedabūju izlasīt, jo bija citas lietas darāmas, bet to, ko biju jau izlasījis, es nākamajā naktī tiku lasījis priekšā meitenei, kura ko līdzīgu raksta man. Viņa sēdēja uz manas gultas malas un smaidīja. Tuvojās pusnakts. Tikai nākamajā rītā šai grāmatai pieķēros atkal no jauna un uzreiz arī piebeidzu. („Vakarnakt es apskaudu pat priekšmetus, kuriem pieskārās Tavas rokas. Ko Tu esi izdarījis ar mani?”)

Vēstules tiek rakstītas visu atlikušo pavasari, nedaudz arī vasarā, tad rudenī un ziemā arī. Līdz atnāk jauns gads. Tad vēstuļu skaits krietni sarūk. Aizvien retāk tiek rakstīts. Varbūt arī domāts tiek aizvien retāk, ja vien tas ir iespējams! Pēc tam tikai pavasarī top Ezeras sešpadsmitā vēstule – un tas atkal ir maijs. Maijs, šķiet, bijis viņas visražīgākais mēnesis trīs grāmatā aprakstītajos gados. Labi, trešais gads gan ir visai īss. Tajā tapušas vien divas vēstules – pirmā ir 13. maijā, bet pēdējā – 1968. gada 18. jūlijā. „Dzīvot ar vienu, tajā pašā laikā domājot par otru – tas bija pats lielākais biedinājums”, viņa raksta gadu iepriekš. Pēc tam vēstules kļūst aizvien skumjākas. Lasīt sieviešu rakstītas vēstules, ir grūti saprast visu viņas būtību. Reiz, kad lasīju Edvarta Virzas vēstules, es spēju būt viņš pats, jo arī es ko tādu biju piedzīvojis. Tās bija tiešākā veidā ar mani sasaistāmas…

Grāmatas beigās nedaudz saskumu. Jau iepriekš Regīna Ezera bija sacījusi, ka vairs nerakstīs, un atklāja sevī šo sāpi, ko cilvēkam nodara tiekšanās pēc nesasniedzamā. Bet kas tāds ir vajadzīgs, kas tās ir jāpiedzīvo, jo, kā viņa rakstīja 23. vēstulē:

„Cilvēkam ir vajadzīgs kāds, ko mīlēt, kā dēļ vairāk vai mazāk uzupurēties un attiekties. Šis pienākums ir varbūt pats grūtākais no visiem cilvēka pienākumiem, bet tas man liekas pats cilvēcīgākais.”

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s