dzeja · dzīve

Narkozes

Sasodīts, tiešām biju iedomājies, ka kādu laiku dzeju nelasīšu. Piespied mani, ha! Bet kā lai nelasa, ja grāmatnīcā uz jaunumu galda atrod kaut ko tik labi noformētu kā Madaras Gruntmanes pirmo dzejoļu krājumu „Narkozes”. Jau nosaukums vien piesaista. Vāks arī tāds ķēpīgi labs, tik labs, ka atrauties ir grūti, un tā nu es vēru vaļā… Continue reading Narkozes

dzīve · proza · vēstules

Regīnas Ezeras nenosūtītās vēstules

Tikko biju dabūjis Regīnas Ezeras grāmatu „…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”, kuru biju meklējis un centies iegūt jau vismaz gadu vai vairāk. Reiz mūsu sarunās Anita par to ieminējās, stāstot, cik tā laba, cik ļoti viņai tā gājusi pie sirds, tāpēc arī es to sakāroju un tiecos iegūt to savā īpašumā. Oktobra beigas bija… Continue reading Regīnas Ezeras nenosūtītās vēstules